Pēdas pagātnē

Katja iesmejas.

– Patie?am, tas izradijas smiekligs milas trissturis, pat arzemju romanos ?adu sizetu redzi reti.

"Ja," sacija Maksims. – Es neesmu arzemju romanu cienitajs. Bet es zinu, ka dzive var notikt jebkas. Mans tevs reiz man pastastija par smiekligu stastu, kas notika ar vina draugu, ko vin? pats vinam pastastija.

– Pastasti man ari ?o stastu.

– Bet vinai ir zemenes…

"Nu, pastastiet man," Katja jautaja mazas meitenes balsi.

Maksims uzmanigi ieskatijas vinas smejo?ajas acis.

– Labi, klausies. Mana teva draugs dzivoja ciemata kopa ar sievu. Kadu dienu pie viniem atnaca vinu pa?u bralameita: se?padsmit gadus veca, salmu krasas bizes lidz pirkstiem, asinis un piens – krievu skaistums viena varda.

Viss bija labi, bet tad majas saimniekam saka iezagties galva visadas kaitigas domas un vin? zaudeja mieru un miegu. Nezinams speks vinu aizvilka no aug?istabas, kur vin? guleja ar savu veco sievu, uz virtuvi, pie plits, uz kuras guleja ?i sarkana jaunava. Vina gul uz plits, zvana, maj, pat ja tu pamet savu sievu,” vin? sudzejas manam tevam par hormonalo spradzienu organisma.

– Un kas vin? ir? Vai tomer pametat sievu?

– Katja, nesasteidz lietas. Uz sievas jautajumu, kapec vin? katru vakaru klist virtuve, vinas virs bez papildu runas atbildeja: "Es biju izslapis, mes edam salus…".

– Un ka ar vina sievu? Vai jus tie?am ticejat ?im mulkibam? – Katja atkal nepacietigi partrauca vina stastu.

Maksims iesmejas.

– Ne, es neticeju. Galu gala salita liellopa gala nebija uz galda katru dienu. Tapec vina nolema kadu dienu sekot savam viram.

– Un kas?

“Vina redzeja, ka vinas virs izkapj no gultas un devas uz virtuvi. Vin? piegaja klat no krasns gala, atrada mazu solinu, nostajas uz ta, uzmanigi novilka segu no gulo?as jaunietes un ar trulu skatienu saka apceret vinas valdzinajumus. Pec tam, it ka nekas nebutu noticis, vin? atgriezas laulibas gulta.

"Ja," Katja izpluda maiga smaida, "ne velti vini saka: "Auksta jauna sieviete ir labak gulta neka karsta veca sieviete." Tatad, ka ?is stasts beidzas? Gimenes skandals?

– Tas beidzas diezgan smiekligi. Sieva nolema nobiedet savu viru. Lai to izdaritu, vina vakara ieleja spaini auksta udens un nolika to uz gridas. Vai tu zini, Katja, kas ir polati ciems?

"Ne, es nezinu," Katja godigi atzina.

– Polati ir tadi gulvietas, kas ir brugeti ciemata budas zem griestiem starp krasni un sienu preti tai.

– A-a-a… Es jau saku minet, kas notika talak. Sieva pieseja spainim auklu un slepus apvilka to ap budu. Tad, izveloties isto bridi, kad vinas virs atkal saka apbrinot ciema makhas kailos priekus, vina pavilka virvi un apleja vinu ar aukstu udeni. Vai es kludos?

– Es nekludijos. Ta tas bija. Rezultata virs aiz bailem saslapinaja apak?bikses, un jauna sieviete pat nepamodas…

"Meitenei neparprotami ir labi nervi, tapec tads varonigs sapnis," atzimeja Katja, "musdienas jus gandriz nesatiekat tadus cilvekus, visi klust neirasteniski jau no mazotnes…"

– Bet, Katenka, mes tacu neesam neirasteniki, vai ne?

– Ne, ne neirastenijas! – meitene iesmejas.

– Nu, tas ir lieliski. Tagad atgriezisimies, Katenka, pie musu sarunas sakuma. Teicu, kas ir meitene no otra stava septitas palatas, nu, mammai nav aizdomas, pati pazuda.

– Ne, neviens neatkrita. "Tu man apsoliji neparkapt slimnicas rezimu," vina aizvainota noputas ar konfek?u papirinu. – Ko tu pats dari?

– Nedusmojies, tu zini, ka Dusja nervu stresa del zaudeja balsi un neruna, tad kada jega ar vinu flirtet? Turklat vina ir pilnigi zala…

– Vina nemaz nav zala, vina ir tikai divus gadus jaunaka par mani.

– Ka tu zini vinas vecumu? – Maksims bija parsteigts. – Tomer par ko es runaju? Jums ir savi cilveki visos stavos…

"Nez kapec man ir zel ?is meitenes…" Katja pek?ni kluva emocionala. "Vina var palikt mema visu savu atliku?o muzu." Vinas psihe ir iedragata, un tagad vina katru kazahu uzskatis par draudu sev. Vinai steidzami japamet Almati, lai izvairitos no recidiva…

Maksims piekrito?i pamaja ar galvu. Vin? pats par to bija domajis pedejas dienas, bet nekas jedzigs neienaca prata. Un tad pek?ni vinam atausa, tagad vin? zinaja, kas vinam jadara. Atliek vien sagaidit delu un ar vinu visu parrunat.

– Paldies, Katenka, par majienu. Tev taisniba, abas sievietes nevar atrasties ?aja pilseta. Mate un vinas meita ir ne tikai nozieguma upuri, bet ari liecinieki, tapec var vienkar?i no vinam atbrivoties.

"Tas ir tas, par ko es runaju…" Katja teica ar sapratni.

Klims palata paradijas pec pusdienam.

– Sveiks tevs! Ka tev iet – atskaneja vina balss no sliek?na, kas jau bija pilniba zaudejusi jaunekligo skanejumu un bija ar zemaku viri?ko krasojumu.

Maksims izkapa no gultas un vini apskavas.

– Piedod, tet, ka nevareju tevi apciemot agrak, vini tevi nelaida…

– Viss kartiba, dels. Esmu informets par visu, kas notiek skola.

"Tagad, tet, mums pilseta ieteicams valkat civilas drebes, bet tiem, kam tada nav, staigajiet vismaz tris cilveku grupas." Vini teica, ka tas ir pagaidu pasakums, jo pilseta periodiski izcelas etniskie konflikti.

Robezsargi pilseta nav ipa?i gaiditi, ipa?i kazahu jaunie?i…

"Vini mums ilgi nepiedos sapieru lapstas, tapat ka mes viniem nepiedosim vinu akmenus un lauznus," sacija Maksims.

"Mes neaizmirsisim, tet, tas ir skaidrs." Ka klajas Dusjai un vinas matei?

– Daudz labak. Tagad mes dosimies pie viniem, bet vispirms es veletos ar jums padalities ar vienu domu, kas man ienaca prata vakar.

– Es klausos tevi, tet.

Maksims apkopoja domas un tad uzmanigi ieskatijas dela acis.

– Ta es domaju, dels, tragedija, kas notika ar Tobolsku gimeni, ir ari musu vaina. Ja Dusja nebutu ar jums draugos, tad diez vai ?ie moralie briesmoni pie viniem butu nonaku?i. Un ta ar vinas starpniecibu vini nokluva ar mums par asinaino “zeltoksanu”. Taja vakara netalu no vinas majas es redzeju tris pui?us stavam uz cela. Es atpazinu vienu no viniem, tas bija Askars Baizanovs, tas pats, kuram tu izlauzi priek?zobu kauja par Gazizu.

– Go?a! – Klims nosvilpa un vina acis dusmigi pazibeja. "Tas noteikti ir vin?, kur? aizdedzinaja vinu maju." Vin? zinaja, ka es macos pierobezas skola un draudzejas ar Dusju.

– ES ari ta domaju.

"Tad vinus vajadzetu iesedinat aiz restem."