Оценить:
 Рейтинг: 0

Pēdas pagātnē

Жанр
Год написания книги
2024
Теги
<< 1 ... 10 11 12 13 14 15 16 17 18 ... 22 >>
На страницу:
14 из 22
Настройки чтения
Размер шрифта
Высота строк
Поля

– Nekavejoties ej prom, citadi izsauk?u policiju!

– Zvani, ja vari!

Mate piesteidzas pie telefona un uzsauca 02.

– Sveiki! Policija!

Uztverejs atbildeja klusedams.

– Mammu, vini pargrieza vadu…

– Dzirdeju izsista loga stikla skanu…

Sievietes metas istaba, bet jau pie sliek?na atkapas no karstuma vilna, kas metas vinam preti. Ugunsgreks plosijas telpa. Deguns satvera uguns un benzina smaku.

– Palidziet! Mes degam! Uguns! – mate kliedza un uzreiz noklepojas no asajiem dumiem. – Meitin, aizbegsim no majam!

Vini pieskreja pie ardurvim, tacu nevareja tas atvert – laundari tas bija atbalstiju?i no arpuses. Dusja, baidoties tikt sadedzinata uguni, bija paralizeta: vina nevareja ne kliegt, ne raudat…

Mate nepadevas. Vina nogaza uz gridas koridora stavo?o udens mucu, tadejadi paverot ieeju pazeme.

– Atri iekap pazeme! – vina paveleja meitai un, negaidot, kad vina to izdaris, satvera vinas roku un burtiski vilka vinu uz turieni…

?eit ir Apple iela. Tur, aiz stura, ir maja, kura dzivo Dusja kopa ar mati un vecmaminu. Automa?inas lukturu gaisma Maksims ieraudzija tris jaunus kazahus, kas skrien pa celu vinam preti.

Ieraudzijis savu Ziguli, viens pacela roku. Maksims vinu uzreiz atpazina. ?is bija Baizanovu gimenes degenerats, kur? sabojaja daudz vina asinu, apgalvojot, ka Klims kautina laika izravis kabatas.

– Nu, es ne! Es varu panemt tikai briedi uz kapuces! – Maksims caur zobiem nomurminaja un nospieda gazes pedali grida. Vina pek?ni atkal uzliesmoja dusmas pret vinu un visiem tiem, kurus vin? pirms dazam dienam bija nomierinajis laukuma.

?eit atrodas Tobolsku gimenes maja. Bet kas tas ir? No majas logiem plosijas liesmas.

– Smuki! – vin? zvereja. "Izskatas, ka laundari, kas vinam saskaras, aizdedzinaja ?o maju."

Vin? izleca no ma?inas un uzskreja uz lievena. Ar sperienu vin? izsita ardurvis atbalsto?o deli un iekluva maja. Vin? ar kaju atvera istabas durvis. Uguns taja plosijas no visa speka, oranzas liesmas laizija sienas.

Vin? paskatijas uz aug?u. Dega ari griesti, un no tiem krita dzirksteles. Paskatieties, kas driz sabruks. Dumu del bija gandriz neiespejami kaut ko redzet. Maksims uz mirkli sastinga izmisuma.

– Maja ir kads! – vin? kliedza un klausijas. Neviens neatsaucas. Bija dzirdams tikai augo?as uguns rukona un sprak?ke?ana.

Maksims pacela zirnu metela apkakli, nolaida armijas cepures atlokus, iespieda galvu plecos, dzili ieelpoja un caur uguni ieskreja istaba. Viss apkart dega. Vin? atri paskatijas pa istabu, taja neviena nebija.

Vin? ar kaju atvera gulamistabas durvis. Ari ?eit bija tuk?s. Vina plau?as beidzas gaiss, un aso dumu izraisitais klepus vinu uzputa no iek?puses. Man bija jadodas prom…

Vin? ieskreja atpakal koridora. Mana mugura un kajas neizturami dega. Vin? nometa savu apdegu?o pavu uz gridas un tad ieraudzija gridas dela metala gredzenu. ?i ir ieeja pazeme, tas vinam atausa. Sievietes tur var but. Jus nevarat vilcinaties. Vin? pavilka gredzenu pret sevi un pacela koka vaku, kas aizsedza ieeju pazeme.

Vin? tos uzreiz ieraudzija. Mate un meita bezsamana guleja kapnu apak?a. Vin? pacela vinu likus aug?a un pec tam izvilka pagalma.

Noguldijis vinu uz sasalu?as zemes netalu, vin? vispirms saka matei veikt maksligo elpina?anu, uzskatot, ka Dusijai ir vairak vitalitates. Tiklidz vina mate pamodas, vin?, ne mirkli nevilcinoties, saka palidzet Dusijai.

Atguvusi samanu, mate ar trakam acim mirkli noskatijas, ka Maksims meitai veic maksligo elpina?anu, tad vina atjedzas un saka vinam palidzet. Beidzot Dusja atguva samanu.

Driz pie viniem pieskreja tuvejo maju iedzivotaji, kads atnesa siltas drebes, sievietes bija ietinu?as…

Tad pagalma iebrauca ugunsdzeseju ma?ina, kurai sekoja atra palidziba…

Piekta nodala

Negaidits piedavajums

Medmasa Katja ieskatijas istaba.

– Biedri robezsargs, panemiet parseju! – vina paveleja Maksimam un, par sevi apmierinata, izpluda skanigos smieklos.

Maksima uzture?anas pilsetas slimnicas apdegumu nodala, kur vinu kopa ar Dusju un vinas mati nogadaja atra palidziba, tuvojas beigam. Vina muguras un kaju apdegumi saka sadzit, un vin? gatavojas izraksti?anai.

Maksims nolika gramatu mala un izkapa no gultas.

– Es klausos, Katja, un paklausu! – vin? vinai paklausigi atbildeja, austrumnieciski satveris pirkstus kru?u limeni.

Neskatoties uz to, ka Katja bija tikai nedaudz vecaka par vina delu, vina negaiditi saka vinam izradit pastiprinatu uzmanibu, un vin? neliedza sev vieglu verbalo flirtu, kas bija loti izplatita paradiba atveselojo?o pacientu vidu. Tas pamata bija pateiciba virietim baltaja halata un mazaka mera fiziska pievilciba.

Maksims izgaja no istabas, gaiteni vinu gaidija. Vinas skaistaja seja izgaismoja viltigs smaids.

– Vai pec tam, kad es tevi parsieni?u, tu atgriezisies otraja stava uz septito palatu? – Ketija izsmejo?i jautaja.

Maksims izbrinits skatijas vina.

– Un kas tas bija, Katenka, kur? paspeja mani iekilat? Varbut to izdarija jusu slepenais pieludzejs, kur? jums ?orit uzdavinaja rozes? – vin? uzreiz izvirzija versiju.

"Tu esi parak uzmaniga," Katja bija samulsusi. "Par ?im rozem jau esmu daudz sanemis no nodalas vaditajas." ?is slepenais pieludzejs tos izgrieza no puku dobes, kas atrodas tie?i zem parvaldnieka loga.

"Es saprotu…" Maksims viltigi pasmineja. "Tomer, ja es butu nodalas vaditajs, es iedvestu ari romantisku pieludzeju, lai nesabojatu vidi, laujoties saviem karotajiem noskanojumiem."

Katja uzmeta vinam jegpilnu skatienu. Vinai neparprotami patika Maksima reakcija.

– Hm. Bet mans pieludzejs sevi nedeklare, un es nezinu, kas man uzdavinaja ?is rozes. Vai varbut tas biji tu, kas man tos iedevi? – vina iesmejas. – Lai gan maz ticams, ka jusu aizrau?anas slepjas septitaja palata, un jus vinai davinat rozes no kaiminu puku dobes…

Maksima acis iepletas.

“Kas attiecas uz manu braucienu uz septito palatu, tur gul mana dela draudzene Klima, pierobezas skolas kursante. Starp citu, Katenka, tu vinu ?odien vari redzet. Manam delam nav iespejas vinu apciemot labi zinamo notikumu del Breznevskas laukuma, tika atceltas atlai?anas, tapec es apmekleju meiteni, kuras vards ir Dusja…

Ketija dzili ievilka elpu, pirksti nervozi grozija halata pogu.

"Bet bez jusu dela draudzenes ir ari vinas mate," vina negaiditi greizsirdigi sacija, un vinas balss nedaudz triceja.

Maksima acis dramatiski iepletas, tad vin? skali iesmejas.

– Katenka, bisties Dieva! Es ar mammu, mans dels ar meitu? Ta neparprotami ir Santa Barbara! Nu, jusu iztele uzzimeja attelu.
<< 1 ... 10 11 12 13 14 15 16 17 18 ... 22 >>
На страницу:
14 из 22