Pēdas pagātnē

"Redziet, biedri kaptein, ekstremistiski jaunie?i meta policiju ar sniega bumbam," vina uzmanibu versa grupas komandieris vecakais serzants Astapenko. "Varbut mums nevajadzeja ?eit nakt, vini vienkar?i nolema spelet sniega," vin? smejas.

Maksims ari gribeja ko tadu teikt, bet tad ieraudzija, ka tas nav sniega bumbas, bet gan balta marmora gabali, kas noplesti no struklaku fasades, kas nepartraukti lidoja preti policijai.

No ?o “sniega bumbu” sitieniem viens pec otra policisti ar parcirstam galvam izkrita no policijas kordona.

– Atver acis, Astapenko, tas nav sniega bumbas, bet gan balta marmora gabalini.

– Es jau sapratu, ka tas nav sniega pikas, biedri kaptein…

Bataljona komandieris deva paveli izklist un ienemt pozicijas pa visu CK ekas perimetru. Maksima vads ienema poziciju pie centralas ieejas.

Sakas nervoza konfrontacija. Nacionaldemokrati agresivi vicinaja plakatus: "Mes pieprasam pa?noteik?anos!", "Katrai tautai ir savs lideris!", "Neesiet 37!", "Izbeidziet lielvalstu vajpratu!"

Cilveku jura duca, svilpa un dardinaja dzivniekus. Akmeni lidoja arvien biezak, pulis arvien stiprak spiedas uz kordona pirmas linijas. Policija un iek?eja karaspeka karaviri darija visu iespejamo, lai apturetu uzbrukumu. Bet cik ilgi?

Nikolajam bija taisniba, sakot, ka nav ta, ka dusmigu un brunotu puli nedrikst savaldit ar kailam rokam, Maksims igni nodomaja.

Skolas vaditajs runaja no tribines, meginot argumentet ar puli. Atsaucoties uz vina aicinajumiem, akmeni lidoja…

"Ja jus neapturesiet nemierus, es nosuti?u robezsargus pie jums," vin? dusmigi kliedza.

?ie generala vardi lika Maksimam dvesele skumji. Vina vardi “es pievil?u robezsargus” vinu aizvainoja. Turklat nevienlidziga cina pret pieaugo?o puli iespeja zaudet kadu no saviem padotajiem bija liela, un tas vinu loti nomaca.

Bija dzirdami tuvojo?os automa?inu skanas signali. Vini atnesa mazas sapieru lapstas un kiveres. CK ekas aizstavju noskanojums pacelas debesis. Kursanti atri izjauca ekipejumu…

Akmeni turpinaja lidot, pula agresija uznema apgriezienus, un kluva arvien nervozaka.

Nikolajs naca klaja, vin? bija uz priek?u.

"Atceraties, kad es teicu, ka jums nevajadzetu iet un izklidinat puli ar kailam rokam?"

– Es atceros, Kol, tavus vardus. Komandiera neizlemiba ir ienaidnieks numur viens.

– Tatad, Maksim, man ir informacija, ka no Tbilisi ieradas cietuma specvienibas – milzigi usaini pui?i, baltas kiveres ar vizieriem, gumijas stekiem, trieciena vairogiem un policijas metelos.

Un tagad mes gaidam iek?eja karaspeka operativo rezervju iera?anos no Kara-Kemiras un Ta?kentas, un tad mes dosimies uzbrukuma.

Darba darbojas ari ugunsdzeseju skolas un policijas skolas kursanti. Apvienotas ierocu pavelniecibas skolas kursantiem paveicas mazak neka mums.

Vinu Uralus pie ieejas laukuma blokeja degvielas cisternas, ekstremisti gandriz visam automa?inam izsita logus, tacu viniem tomer izdevas izlauzties. Daudzi kadeti tika ievainoti. Viniem ir ceturtais prakses gads, un jaunie?iem ir nepatik?anas…

– Oho, nelie?i! – Maksims zvereja. Vina dvesele iezagas nemiers. Baraka palika vina dels un vina biedri, kurus ari vareja iemest ?aja elle, ka ?os jaunos kadeti no apvienotas ierocu skolas.

"Es ari aizmirsu pateikt," Nikolajs saprata, "Alma-Ata pieejas tika izveidota liela grupa ar vairakiem desmitiem tuksto?u militarpersonu no Centralazijas, Maskavas, Leningradas un citu militaro apgabalu vienibam."

No juras Aktau lici un pieejas tam bloke Kaspijas militaras flotiles kugi un laivas. Tatad nacionalisms Kazahstana nedarbosies, mes to sagrausim…

"Izskatas, ka veidojas nopietna situacija, jo ir iesaistiti tadi speki," atzimeja Maksims. – Starp citu, ka tu to uzzinaji?

"Jus dro?i vien aizmirsat, mans onkulis ir Iek?lietu ministrijas politiska departamenta pulkvedis," Nikolajs vinam atgadinaja. – Es tikko vinu satiku.

"Es redzu," Maksims iesmejas. "Un tad vin? sevi izlaboja: "Es neko nesaprotu." Kas Maskavai nelava uzstadit kadu no vietejiem iedzivotajiem, piemeram, Nazarbajevu vai Mendybajevu.

Tikko raidija mikrofona, laikam gudri viri, viens republikas Ministru padomes priek?sedetajs, otrs regionalas partijas komitejas pirmais sekretars. "Un ta mes parpludinasim laukumu ar asinim, mes salauzisim cilveku liktenus cina par kada cita taisnibu, un tad mes atzisim un nozelosim savu lemumu," vin? noteica ar rugtumu balsi.

"Vai mes to nozelosim, es nezinu, cilveki dazreiz var but tik rupji," ironiski piezimeja Nikolajs.

"Tev taisniba, Koljan," Maksims vinam piekrita. – Tomer var saprast ari kazahus. Viniem ir launums pret Maskavu, kas aizsakas Hru?cova laikos. Kads vecs kazahs man reiz stastija, ka Nikita Sergejevics, ierodoties Kazahstana, no lidma?inas iesaucas: "Ugunigi sveicieni uzbeku tautai!"

Nikolajs iesmejas.

– Ko es varu teikt? Hru?covs ir tads auglis! Vin? reiz par Albaniju teica, ka tur zemnieki ed mazak maizes neka peles musu laukos. Rezultata mes kluvam par albanu ienaidniekiem uz visiem laikiem…

– Vai varbut tie visi ir stasti?

"Nu, es nezinu," sacija Nikolajs. "Kadu iemeslu del es ta nedomaju." Piemeram, musu attiecibas ar Kinu sastridejas ar Mao, “sarkano sauli”, vina deklareta Stalina personibas kulta del. Un kads ir rezultats? Un rezultata konflikti uz robezas un musu pui?u nave Usurijas upe 1969. gada marta.

“Es atzimeju, ka kinie?u zaudejumi tur bija ieverojami – apmeram se?us tuksto?us nogalinaja musu “graduati,” atzimeja Maksims.

"Ja," Nikolajs vilka, "pirma cilveka loma musu sabiedribas dzive nav tuk?a fraze." Vinam galva ienaks jebkadas kaujinieciskas mulkibas, un vina uzticigo kalpu galvas lidos…,” vin? sarkastiski piezimeja.

Nikolajs aizgaja. Maksims uzmanigi paskatijas uz saviem pui?iem.

Vinu sejas ir koncentretas, vinu skatieni ir versti uz kordonu. Interesanti, kadas domas tagad mudz vinu galvas, vin? nodomaja.

Tikmer pulis manami pieauga un saka aktivi trakot. Atbrauca ugunsdzeseju ma?inas un saka mest balta marmora metejus, parraujot struklaku ap?uvumu, un ar udens struklu no ugunsdzeseju ?lutenem tas notriecot struklaku bedres.

Maksima kermenim parskreja zosada, vin? skaidri iztelojas, cik auksti viniem jabut. Ara nebija tik auksts, bet salu vareja just…

Kluva tum?s. No tribines skaneja bezgaliga parliecina?ana, skalruni tika nomainiti viens pec otra. Vini aicinaja jaunie?us atgriezties savas izglitibas un darba vietas, tacu visi vinu pamudinajumi bija nesekmigi, tacu kuditaju aicinajumi deva rezultatus – pogromistu skaits pieauga daudzkart.

Pec stundas kritiska masa bija nobriedusi, un viss pulis ar izmisigiem kliedzieniem metas iebrukt Centralas komitejas eka. Izcelies kautin? ar policijas kordonu un iek?eja karaspeka karaviriem. Vini izmantoja mietinus, armaturu, akmenus, un karaviri atbildeja ar jostam un stekiem.

Meginajumi nomierinat puli bija nesekmigi. Tika zinots, ka kads modrs, vietejas televizijas darbinieks, tika nezeligi nogalinats, bet policijas majors tika nopietni ievainots…

Atskreja divizijas komandiera sutnis.

– Pavele no divizijas komandiera. "Visi gatavojieties uzbrukumam," vin? pazinoja. – Mes sakam, kad ir ieslegti prozektori. Tre?ais gads mus nomainis musu amatos…

Kadetu rindas par?alca apstiprinajuma rukona. Vini bija noguru?i no stundam ilgas konfrontacijas – tas nebija vinu gara.

– Pui?i, gatavojieties uzbrukumam! Sakopsim apkartni! Rikojies izlemigi, neapvaino sevi un savus biedrus! – Maksims deva komandu.

"Beidzot," atskaneja vina padoto atbalsto?ie izsaucieni. "Preteja gadijuma mums ir laiks iet gulet," kads jokoja. Kadeti saka iesildit savas kermena dalas gaidamajai cinai ar lielo ienaidnieku.

Visbeidzot, teritoriju apgaismoja skolas APM-90 – automa?inu prozektoru stacijas. Reagejot uz to, protestetaji dazadas vietas aizdedzinaja vairakus transportlidzeklus, tostarp ugunsdzeseju ma?inu.

Draudo?o liesmu meles no dego?am automa?inam izcela skaidri nedraudzigus cilveku seju sminus no tumsas. Uzliesmoja konfrontacijas uguns…