Pēdas pagātnē

Esmu parliecinats, ka jura, akmeni, tirs gaiss, ?is talas zemes dabas skaistuma klusums, kur tava dzive rites izmerita ritma, bez cilveciskas knadas, kiviniem, zemiskuma, neap?aubami izlietis tev brinumainu balzamu. ievainota dvesele.

Es tam patiesi ticu, tapec viss notiks, jums pat nav ja?aubas.

Pec tik ilgas runas Dusja izleca no gultas, pieskreja vinam klat, apvija vinam rokas un bez vilcina?anas noskupstija vinu uz lupam.

No parsteiguma Maksims uz bridi bija apmulsis, un aizraujo?a trice parnema visu vina kermeni. Vin? jau bija gatavs, paklavies iek?ejam impulsam, panemt vinu rokas un atbildet tapat, bet vina atri ieslideja atpakal gulta, pakera piezimju gramatinu un steidzigi ierakstija taja ar lieliem drukatiem burtiem:

ES TEVI APBRINOJU! TU ESI BRINI?KIGS!

– ES tevi ari milu, mazulit! – vin? atbildot izspieda, parvarot pek?no kamolu kakla.

Gulamistaba ienaca mate, kuras pietvikusi seja liecinaja, ka ir apmierinata ar sarunu ar medicinas priek?nieku.

– Ka jus runajat, Jelena Feliksovna? – Maksims vinai jautaja.

– Mes runajam, Maksim, lieliski! Esmu loti gandarits, ka man tika dota iespeja priek?posteni stradat par feld?eri. Esmu atbildigs par ediena gatavo?anas kvalitates un edina?anas bloka sanitara stavokla uzraudzibu.

Pagaju?aja gada, ka man pastastija medicinas dalas vaditajs, puse robezsargu musu priek?posteni cieta no trihinelozes, jo eda piesarnotu laca galu.

"Nu tad mums sava uztura vairak jakoncentrejas uz zivim," Maksims smejas. “Nav nejau?iba, ka japaniem galvenais ediens ir juras veltes, tapec vinu videjais dzives ilgums ir aptuveni astondesmit gadi.

"Es vinam kaut ko tadu teicu." Uz ko vin? atbildeja, ka zivis satur daudz toksisku kimisku vielu, jo ipa?i dzivsudrabu. Un jo vecaka zivs, jo kaitigaka ta ir. Vin? zinoja, ka daudzas valstis tuncis, navaga, roza lasis, nelma, cinoka lasis tiek uzskatiti par bistamiem…

– Ja, neko nevar teikt – labi lasits majors… Paldies, ka neklasificejat ?eit tik cienitas salakas ka bistamu produktu.

Acimredzot vin? nevareja pagriezt meli, lai pateiktu par vinu kaut ko sliktu,” Maksims pasmineja un paskatijas uz Dusju, kura uzmanigi klausijas vina dialoga ar mati.

"Vin? un es vienojamies," vinas mate turpinaja, ka nav neka labaka par jera galu.

Maksims pasmaidija.

– Nav neka parsteidzo?a. Ja nemaldos," vin? teica, "tad galvenais medicinas darbinieks ir Tuvans, un vina vesturiskaja dzimtene vini labpratak ed jera kebabus, tapat ka Kazahstana."

Dusja piecelas no gultas un pasniedza Maksimam savu piezimju gramatinu, kur vina rakstija:

Vai jus domajat, ka vini grile jera kebabus Gorny Vozduh slepo?anas kurorta, ka mes to daram Medeo? Jus tos pieminejat, un man uzreiz radas grim?anas sajuta vedera bedre…

Tava izsalku?a Dusja.

Maksims paskatijas pulksteni.

– Pec divdesmit minutem mums jadodas uz ?taba lieveni. Tur mus sagaidis UAZ. Ierodoties Mountain Air baze, uzzinasim, kadus kebabus tur cep.

Un vakara iesaku doties uz Ocean restoranu, lai klatiene izjustu, cik labi ir juras vel?u edieni. "Vai jums, Jelena Feliksovna, ir iebildumi pret do?anos uz nejauku vietu?"

Jelena Feliksovna izpluda smaida.

– ES neiebilstu. Brini?kigs gadijums…

– Un tu, Dusja?

Dusja paskatijas uz viniem ar viltigu skatienu un tad berni?kigi pastiepa ar pirkstiem muti, liekot saprast, ka vina ir arkartigi prieciga par ?adu piedavajumu. Maksims un vinas mate, redzot vinas zestu, izpluda nevaldamos smieklos…

Septita nodala

Uz karogiem

Laikapstakli izbrauk?anas diena uz robezas priek?posteni atbilda noskanojumam – diena bija gai?a un saulaina, un debesis bija skaidras un atvertas.

Mi-8, sasniedzis nepiecie?amo augstumu, ar autopilotu lidoja pa piekrastes joslu, nedaudz ?upojoties no vienas puses uz otru, ka laiva jura viegla veja.

Dusja un vinas mate ar interesi skatijas uz klusajam sniegotajam ainavam, kas mirgo aiz iluminatora logiem. Sakuma vini bija satraukta noskanojuma, bet pamazam nemiers pazuda. Vini gribeja pec iespejas atrak noklut priek?posteni, vini bija garigi noguru?i un viniem bija nepiecie?ama atputa.

Helikopters, veicot nelielu pagriezienu, saka nolaisties. Zemak, starp sniegu, paradijas pierobezas priek?postena ekas, kas sastaveja no trim atsevi?kam ekam: kazarmas, virsnieku majas un noliktavas.

No kabines iznira lidojuma mehanikis ar ordena dienesta pakapi.

– Mes tuvojamies priek?postenim! – vin? kliedza Maksimam ausi, jo helikoptera kabine bija loti gruti sarunaties no rotoru rek?anas.

Dusja un vinas mate atkal piekeras pie iluminatora logiem.

Robezsargi staveja gar helikopteru nolai?anas laukuma nomalem, apzimetas ar sarkaniem karogiem, rokas turot lapstas.

"Labi darits, biedri kaptein, jusu robezsargi," prapor?ciks atkal kliedza vinam ausi. "Vini labi iztirija vietu, neskatoties uz to, ka sniegs bija lidz jostasvietai." "Tas bija lielisks taifuns," vin? piebilda teiktajam.

Specigas gaisa struklas, kas naca no dzenskruves, pacela sniega stabu un, to griezot, parverta par sniega virpula straumi. Helikoptera kabine kluva daudz tum?aka. Pie robezas priek?postena ekas, kas atrodas netalu no helikopteru nolai?anas laukuma, stipra veja del uz karoga masta trakuliga brazma saka plivot sarkans karogs ar sirpi un amuru. Taluma stavo?ajiem robezsargiem veja brazma gandriz norava no galvas cepures ar ausu aizbazniem, knapi tas paspeja piespiest ar rokam.

Helikoptera ?asija pieskaras nose?anas paliktnim, un lidojuma mehanikis noleca zeme. Propellers apstajas, un vin? aicinaja visus uz izeju.

Maksims bija pirmais, kas nokapa pa kapnem. Tad vin? palidzeja sievietem izkapt. Pie viniem pieskreja virsnieks un tris robezsargi, noliecot galvu pret veju. Vinu sejas bija sarkanas no veja un sala. Virsnieka meteli klaja sniegs, un nevareja saprast, kada dienesta pakape vinam ir.

“Kaujas apmacibas priek?postena vaditaja vietnieks, vecakais leitnants Sergejs Nikolajs Vasiljevics,” vin? skaidri, militari iepazistinaja ar Maksimu.

"Robezpostena priek?nieks ir kapteinis Lomakins Maksims Aleksejevics," Maksims vinam iepazistinaja ar atbildi, pla?i smaidot.

Sergejevs sirsnigi sveicinaja sievietes un stingri paspieda lidojuma mehanika roku.

– Sveiks, Volodja? Ko tu mums ?oreiz atnesi? – vin? vinam jautaja.

– Viss ir ka parasti: pasts, partika, gramatas jusu bibliotekai, ka ari zales feld?erpunktam. "Un es gandriz aizmirsu," vin? saprata, "cigaretes un konfektes atrodas saplak?na kaste, kas atrodas kravas nodalijuma gala."

– Pui?i, izkraujam helikopteru! – izpildija starlija paveli, ko vin? deva blakus stavo?ajiem robezsargiem.

Vinu sejas iedegas smaids. Galu gala helikoptera iera?anas ir gaidits notikums! Cigaretes, saldumi un gimenes un draugu vestules ir tas, kas robezsargam attala priek?posteni ir vajadzigs pilnigai laimei.

Maksims iepazistinaja savu mati un meitu ar savu vietnieku. Pec tam vini visi kopa gaja pa taku, notiritu no sniega, priek?postena virziena.

"Mes esam sakartoju?i jusu dzivokli pilniga kartiba, biedri kaptein, rudeni veicam kosmetisko remontu visas istabas, nomainijam visu santehniku virtuve un vannas istaba un pat uzkaram jaunus aizkarus," vina vietnieks saka stastit Maksimam. ceru, ka tavam sievietem tas patiks.