Pēdas pagātnē

“Paldies, Nikolaj Vasiljevic, patikami to dzirdet,” Maksims pateicas savam vietniekam. – Pedeja mene?a laika pirms lidojuma uz Sahalinu manam sievietem nacas daudz pardzivot saistiba ar labi zinamajiem notikumiem, kas notika Alma-Ata. Tas ietver patveruma zaude?anu un fiziskas cie?anas…

Maksims uz bridi apklusa, it ka sakopot savas domas.

– Mes, Maksims Aleksejevics, par notiku?o Almati sakotneji uzzinajam no Japanas televizijas zinu kanala. Galu gala Japana ir loti tuvu taisna linija – apmeram cetrdesmit kilometrus.

Pagaju?aja gada priek?postena vieta uz akmeniem izskalojas japanu ?oneris, uz kura atradam labi saglabaju?os Sanyo televizoru, kas lieliski iemuzina Japanu.

– Ka uz ?o notikumu reageja speciala nodala? Dro?i vien vinam par to bija kas sakams.

– Ipa?ie virsnieki par vinu neko nezina. Kas attiecas uz televizoru, mes tam pie?kiram neviena statusu, un tas ?obrid atrodas jusu dzivokli. Mes to tur noskatijamies ar politisko virsnieku.

Volodja tagad karo Afganistana Pyanj robezvienibas motorizetas manevru grupas sastava, un vina gimene kopa ar vecakiem atrodas Niznijnovgoroda. Te japaradas junija-julija…

Maksims saproto?i pakratija galvu.

– Tas ir skaidrs. Nu, kas attiecas uz televizoru, lai tas pagaidam paliek pie manis, es megina?u parliecinat specialos virsniekus, ka kaiminu kaitiga propaganda neatstas nekadu kaitigu ietekmi uz mani un manam sievietem. Un tad tu paskaties, un konteiners ar manam sadzives lietam deres. Bet ka jus varat nogadat savas mantas ?eit?

Runajot par to, ka vinam izdosies vienoties ar specialajiem virsniekiem, Maksims kluseja par to, ka pusotru menesi pirms parcel?anas uz Sahalinu vinam tika lugts pariet dienet militaraja pretizluko?ana. agenturam. Vin? piekrita kandidet darbam PSRS VDK Specialaja nodala. Un, ta ka kandidata prakses laiks bija vismaz gads, vin? uzskatija, ka par ?o temu nav nepiecie?ams pakaveties pirms laika.

"Jusu lietas uz priek?posteni var nogadat tikai rudeni ar kugi planotas partikas piegades laika priek?postenim vai nelielos daudzumos ar helikopteru," sacija vina vietnieks.

Maja, kura vini iegaja, celta cetram gimenem. Lidzas vinu dzivoklim tuk?s bija ari priek?postena brigadiera dzivoklis, kur? pa?laik apmekleja ordena virsnieku parkvalifikacijas kursu.

Dzivoklis pec robezas priek?postena standartiem bija loti labs. Apsildama krasns padarija maju siltu un majigu.

Maksims ar gandarijumu atzimeja, ka visas telpas iekartotas ar vienkar?am, bet loti kvalitativam mebelem, gludas koka gridas nokrasotas ar labu brunu emalju, sienam jaunas gai?as tapetes, bet logos, ka jau minets, patikami krasaini aizkari. .

Vienigais, kas vinu tagad satrauca, bija tas, ka Dusja un vinas mate uztvera ?o spartie?u rotajumu, kas vinam patika?

Sievietes staigaja apkart un rupigi apskatija visas telpas. Priek?nama vini pavera aizkarus un paskatijas ara pa logu. Vini ieraudzija vienstavu kazarmas eku, pa kuras perimetru staigaja sargsargs balta aitadas kazoka ar lozmeteju uz pleca.

Vinam blakus no sniega attirita laukuma, kas kalpoja ka robezsargu parades laukums, priecigi rotalajas divi tris mene?us veci kuceni. Vinus ieraugot, Dusjas seja iedegas maiguma smaids.

Virtuve Maksima vietnieks pla?i atvera ledusskapja durvis. Visiem mutes paveras parsteiguma. Ledusskapis bija lidz malam piepildits ar partiku.

– Nebaidies! ?i ir jusu februara partikas deva. Ir saldeta gala, zivis, malta gala, konservi un sviests. Visus parejos produktus: cukuru, cepumus, graudaugus, iebiezinato pienu novietoju virtuves skapja apak?a.

Pirma piekeras Jelena Feliksovna.

– Es tagad pagatavo?u mums kaut ko edamu…

Redzot vinas reakciju, deputats Maksims zino?i pasmaidija.

"Tagad, Jelena Feliksovna, jums nekas nav jagatavo, jo priek?postena edamistaba jums jau ir sagatavotas pusdienas." "Mes jus visus tur gaidam," vin? teica un devas uz izeju.

– Nu, Jelena Feliksovna, ka jums patika musu naktsmitne? – Maksims nepacietigi jautaja, tiklidz aiz Nikolaja aizveras durvis.

"Man patika majoklis." Es domaju, ka ari Duse,” vina sacija, skatoties uz savu meitu. “Vina turpinaja stavet pie loga un apbrinot kucenus. Izdzirdejusi vinas vardu, Dusja pagriezas, pasmaidija un, pacelusi ik?ki, pauda sajusmu. "Paldies, Maksim, par visu, ko darat musu laba," dveseliski sacija Jelena Feliksovna, noslaucot negaiditu asaru, kas izskreja no vinas acim…

Pie durvim pieklauveja. Maja iekluvu?i tris robezsargi. Vini ienesa savus koferus, kurus nolika pie ieejas. Dusja jautajo?i paskatijas uz Maksimu. Vin? vinai uzsmaidija, vin? saprata, kas slepjas aiz ?i skatiena.

"Izvelies savu istabu, Dusja, pirma prioritate ir jums," vin? teica. – Vai ta nav, Jelena Feliksovna?

– Man nav nekas preti, man patik visas telpas.

Dusja bez vilcina?anas noradija uz stura istabu, kuras logi paveras uz juras krastu. Maksims panema vinas koferi un svinigi aiznesa to uz turieni.

Iekartoju?ies savas istabas, vini steidzas uz priek?posteni, kur vinus jau gaidija Nikolajs.

Pusdienas bija lieliskas. Izcils bor?cs, cepta salaka, stirnas cepetis un, protams, tradicionalie korejie?u salati, kurus tik loti mil salas iedzivotaji.

Ka velak izradijas, priek?nieki vinus atveda uz priek?posteni. Tas ietver ipa?i marinetus kimchi kapostus ar la?a gabaliniem, diedzetam sojas pupu seklam un jauniem papardes dzinumiem. Ipa?u apbrinu izraisija tonizejo?ais dzeriens no sarkano ogu ogam, ko Sahalinas iedzivotaji sauc vienkar?i par klopovku.

– Nu, ka jums patik musu salaka? – Nikolajs jautaja. – Vai tev patika?

– Pusdienas un nekas vairak! – Maksims un Jelena Feliksovna pauda sajusmu gandriz vienlaikus.

"Kopuma salaka ir unikala, ta ir vieniga ?ada veida zivs, kas, gatavojot edienu, nav jatira," sacija Nikolajs. “To ir viegli apcept – izvelk no maisa aiz astes, iemerc miltos un uz pannas. Kas attiecas uz kaltetu salaku, ta ir jebkuras Sahalinas alus razo?anas uznemuma neaizstajams atributs.

"Mums noteikti jaklust atkarigiem no salaku zvejas," Maksims nekavejoties atbildeja.

"Tie?i ta," Nikolajs pasmaidija. "Priek?postena labaja flanga bakas rajona ir sakusies aktiva salaku mak?kere?ana, tapec, Jelena Feliksovna un Dusja, sagatavojieties garigi, lai kada no jaukajam dienam dotos "pec gurkiem". Mana sieva, vinu sauc Lena, un mans dels Artjoms sagatavos jums ziemas mak?keres, vini ir dedzigi mak?kernieki…

"Man priek?posteni bus jasanem gripas vakcinacija," atcerejas Jelena Feliksovna.

– PAR! Tas neaiznem daudz laika. Mes esam apziniga tauta, gribetajiem nebus gala,” smejas Nikolajs.

"Tad es ari ie?u." Es esmu ieinteresets. Atgriezoties Kazahstana, man vairakas reizes bija iespeja doties ziemas mak?kere?ana uz ?alkaras ezeru. Reiz tur nokeru vienpadsmit asari, no kuriem varijam izcilu zivju zupu…

Dusja parsteiguma iepletas acis. Vina acimredzami nebija gaidijusi dzirdet ?adas zinas no savas mates.

Pirma nedela ir pagajusi. Maksims pienema robezas priek?posteni un oficiali stajas amata. Priek?postena robezsargi jau nakamaja diena nosauca Dusju un vinas mati vinu pirmajos un patronimvardos.

Jelena Feliksovna saka pildit feld?eres pienakumus. Vina aprikoja feld?eru punktu vinai atveletaja priek?postena telpa, kas atrodas blakus bibliotekai, veica personala medicinisko parbaudi un saka gatavoties vakcinacijai.

Visu ?o laiku Dusja priecajas par dailliteraturas gramatu lasi?anu, par laimi priek?postena biblioteka bija vairaki simti gramatu. Vina neaizmirsa ari par kuceniem, kuri, vinu ieraugot, ar cikste?anu metas vinai preti.

Un vakaros, kad visi bija majas, vini kopa ar kaiminiem skatijas Japanas televizijas programmas.

– Kaimini! – uz vinu dzivokla sliek?na atskaneja Lenas iecirtiga balss: "Sagatavojies, mes ejam mak?keret." Mes ar Tjomu jau esam savaku?ies…

– Tagad Lenocka, Dusja un es esam ka mu?a…

Izejot no majas, vini ieraudzija divus sniega motociklus Buran stavam pie majas lievena. Maksims par kaut ko dzivigi runaja ar Nikolaju.

Visas sievietes bija gerbu?as armijas zirnu metelos, cepures ar austinam, stepetas bikses un cuni.

Tioma bija gerbusies silta slepo?anas kostima un somu Alaskas jaka.