Lidmašīna līdz mēnesim un gandrīz normāla dzīve

– Damas velme ir likums! – Toms dazos solos lidzigi leoparda lecieniem, kas grasas apdzit speli, ?kersoja kvartalu un jau spieda luksofora pogu, ar zestu pasteidzinot atpaliku?o pari.

Pec nepilnam desmit minutem vini patie?am bija klat. Tie?i pari ielai viniem staveja slavena rapojo?a maja.

Tomer tas izskatijas nedaudz rapojo?i tikai tapec, ka neviens to nebija labojis loti ilgu laiku. Maja bija maza, bet divstavu. Tas izskatijas pec pagaidu majokliem okupantiem vai ka majas, ko rupnieki uzcela saviem stradniekiem. Uz sienam bija pelejums ar nolobitu, izbaleju?u krasu un rusu uz slipa jumta.

«Man likas, ka aug?eja stava loga redzu kustibu…» Toms teica kapa balsi.

Nina piespiedas Ernijam cie?i klat, satverot vina roku.

«Ja godigi, es gaidiju vairak,» Toms noverteja konstrukciju sev ierastaja toni. – Kaut kas, iespejams, vesturisks, ta teikt…

Toms stradaja par vestures skolotaju makslas skola, kur, protams, macijas vina adoptetie berni Ernijs un Nina. Visu vesturisko vin? dievinaja no visas dveseles.

Toms sagriezas uz kurpju papeziem un grasijas doties atpakal. Pek?ni Nina ?ausmas iekliedzas un satvera Ernija roku ta, ka visa vinas roka sastinga un saka loti sapet.

Toms pagriezas atpakal un jautajo?i paskatijas uz Ninu:

– Kas tas ir, dargais, vai tu kaut ko iedomajies? Ejam atri prom no ?ejienes. – Toms aplika roku ap Ninas plecu, velkot vinu sev lidzi, bet vina ?kita saknojas uz asfalta un turpinaja kliegt.

– Tom, paskaties uz aug?u. – Ernijs jau bija pamanijis, par ko Nina kliedz.

– Ak, oho… – Tagad to pamanija ari Toms. «Un es biju parliecinats, ka tas ir viltots, izdomats ?ausmu stasts, lai piesaistitu turistus…

Pa slipa jumta gredu ar saruseju?iem traipiem, no viena skurstena uz otru staigaja basam kajam spokaina sieviete gara, veclaiciga naktskrekla.

Kad vina sasniedza vidu, vina pagriezas pret viniem. Labi, ka vinas acis bija ciet un zods bija piespiests pie krutim. Vinas garie, plivojo?ie mati karajas no pleciem, sadalijas pa vidu. Acimredzot kundze devusi majienus, ka dzives laika cietusi no staiga?anas miega.

Vina lenam pacela rokas, izple?ot tas uz saniem. Tos vicinot, vina pacelas, protams – leja. Vina krita leni un skaisti, griezoties it ka paleninajuma, un beidzot izpletas uz asfalta eleganta teatrala poza, lai skatitaji varetu redzet vinas diezgan skaisto seju un kailos celgalus.

Pagulejis tur isu bridi, spoks pazuda.

«Un vina ir skaista…» Nina ar divainu sajusmu secinaja joprojam trico?a, nedaudz aizsmaku?a balsi.

– Tu esi daudz labaks! – Toms atcirta. «Ejam prom no ?ejienes, es domaju, ka mums visiem ?odien pietiks iespaidu.»

Nina lenam gaja uz priek?u, ik pa bridim atskatidamas. Tagad vina tureja Ernija roku, to nesaspiezot.

«Vienkar?i apsoliet par to nestastit Dalijai.» – Toms diskreti piemiedza Ernijam, atgadinot, ka Ninai pagaidam nevajadzetu stastit parak daudz.

Nina tomer atkal apstajas, radot ar pirkstu uz ?is nu jau citas, gluzi modernas majas jumtu. ?oreiz vina nevis kliedza, bet smejas.

Ari Toms un Ernijs apstajas un paskatijas uz jumtu. Vinu jauna draudzene, ar rokam pacelot svarkus, dejoja stepa deju.

«Parastiem spokiem nav paraduma pamest ekas, kuras vini dzivo,» Toms noteica tada toni, it ka vin? savas skolas audzekniem pastastitu kadu vesturisku faktu. «Tas ir kaut kads… traks spoks,» vin? rezumeja.

Pa to laiku spoks uztaisija vairakas piruetes, it ka dejodams solo numuru baleta, un, panemis skrie?anas startu, noleca no jumta ar galvu uz leju, ka iesacejs peldetajs no baseina malas. Ienirusi asfalta, dama kritiena vieta atstaja tum?u pedu, kas, protams, izskatijas pec izlietam asinim.

«Vina noteikti flirte… tikai ar kuru no mums…» Toms skali domaja, skatidamies uz traipu.

«Varbut vina saprot, ka tu esi uz kaut ko spejigs… sava zina…» Ernijs ierosinaja. – Vai spoki kadreiz ir meginaju?i ar jums sazinaties? – vin? jautaja tie?i.

«Veca pili bija viens interesants incidents,» atzina Toms.

«Esmu parliecinats, ka ari ta bija «dama», " Ernijs iesmejas.

– Tev ir pilnIga taisniba. – Toms ari pasmaidija.

– Un ko tad tu izdariji?

– Tatad, es uzzimeju vairakas runas. Tas vinai palidzeja mazliet nomierinaties… vai pareizak sakot, mazliet nomierinaties…

– A… vai tu tagad nevelies darit to pa?u? «Tev vienmer visas kabatas ir krita gabalini,» Ernijs ieteica.

Toms iebaza garos pirkstus dzinsu kabata un patiesiba izvilka krita gabalu.

Apkart vietai uz asfalta vin? uzzimeja kaut ko, kas atgadinaja kompasu – apli, kas bija apzimets ar dazada izmera runam.

– Dusi miera, mazulit [8]. – Toms nospieda rokas no krita, vina konturas pazuda no asfalta lidz ar traipu.

«Es nezinu, ka vina turpinas vadit savu dzivi pec naves, bet vina noteikti mus vairs nevajas.»

«Es tev ticu,» Ernijs sacija, lai nomierinatu Ninu, kura pasmaidija ta, it ka vinu patiesi uzjautrinatu viss notiku?ais, tacu joprojam izskatijas bala.

– Vietejie apskates objekti ir brini?kigi. Bet tagad mums tie?am ir jaiet,» Toms sacija, it ka Ernijs butu uzstajis uz pastaigu pa vesturiskam vietam.

«Es jums piekritu,» Ernijs atbildeja ar mierigu smaidu.

[1] Vai jus pasniedzat vegetaro edienkarti? (piem.)

[2] Es gribetu tasi tejas (piem.)

[3] Tris gabalus, ludzu (piem.)

[4] Paella (piem.)

[5] Es to nem?u (piem.)

[6] Kads ir ?i restorana ipa?ais ediens? (piem.)

[7] Vietejais vins (piem.)

[8] Atputies miera mazulit (Anglu.)

5.NODALA. Ma?ina pari saviem lidzekliem un vikingu kaujas dziesma

– Tas nedod nekadas privilegijas. Bet par atrgaitas celu var samaksat,» krekla un bikses terptais jaunietis pieklajigi paskaidroja, pamanot, ka Toms ar interesi skatas uz «skaisto» automa?inas numura zimi, kuru Ernijs, ?kiet, iemileja no pirma acu uzmetiena.

Tum?i sarkanais, spidigais jaunais divdurvju Mercedes kabriolets izskatijas patie?am pievilcigs. Tomer Ernijs neuzskatija, ka ireta automa?ina atvalinajumam ir ta verta, lai par to teretu gandriz visu savu brivo naudu.