Glābiet raganu, vai nekromanti šeit ir kautrīgi

– Atgadiniet man neatklat visas kartis aiz speles slota.

– Paturiet prata, ka, ja jus mani narkomanes, es edi?u ?is lampinas.

– Zarnu volvuls atri uzkarsis.

"Tu esi sajukusi."

Burvis salika rokas uz krutim, un burve aizvainojo?i ?naca, tadejadi pauzot ?aubas par vinas kermena glab?anas talantiem.

– Kapec es tev esmu vajadzigs, Gregorijs?

– Katra kartiga virie?a dzive lidz trisdesmit gadu vecumam ir jabut sievai, apsargatai sievietei vai sirds damai. Ja ?o tris nav, es piekritu raganai, kas mani uztures laba forma.

– Laujiet man jus garigi atbalstit? Vairakas pilsetas talak, ta teikt?

– Ka ar sajutu asumu?

Alise savilka lupas smina, atceroties sarunu ar masam un to, ka pilsetas gubernatora dela izdomatajam jutam bija pilnigi dzivs priek?mets. Nu, ja vinam karo gar?vielu, lai vinam tas ir. ?odien ragana to izsver bez maksas, mainoties.

Un nav ta, ka burvei nepatik burvis. Preteji. Un ta bija liela problema, jo skaists virietis ar noslepumiem ir gandriz navejo?s maisijums jebkurai zinatkarai dabai. Zel, ka dazkart risinajums var sagadat lielu vil?anos. Tante Klotilde, Dievs, sveti vinas audzina?anas veidu, reiz sudzejas, ka vienigais, kas ir sliktaks par kungu ar pagatni, ir tas, kuram nav nakotnes. Ta, piemeram, piecpadsmit gadu vecuma ragana uzzinaja, ka kadam baronam Palmeram patik pielaikot sievie?u apak?velu, kastelans Vina Majestates vasaras rezidence tik loti ciena monarhu, ka vina portrets karajas vina pavalstnieka tualete, bet erchercogs. Vedu mil patagas nevis stallos. Vinas tante jau no mazotnes gatavoja Alisi pieaugu?o dzivei, nesaudzejot berna psihi un znota nervus.

Kariete cauksteja pa granteto taku un bremzeja. Gregorijs izkapa pirmais, galantiski pasniedzot roku.

– Vai doma palikt? – virietis jautaja, sminot un turpinot spiest meitenes plaukstu.

"Dodiet man vismaz kanarijputni," Alisija skumji piekrita. Vinai isti nebija izveles, lai gan pavideja ceriba, ka vinai tiks dota briviba.

"Mes neesam tik tuvi kanarijputniem," vin? paliecas pret raganu, "samazinieties ar augstpratigo sarkano kaki, kas nak est peles, ka man apliecina Greta, bet patiesiba ar kupinatu cukgalu."

Vairak par ugunigam runam, karstam naktim un dargam davanam sievietes sabojaja virie?u harizma un humors. Ta runat pilnigas mulkibas ar pilnigas nopietnibas seju nav tas pats, kas lidojuma kert puki aiz astes, ir jabut talantam. Iespejams, ja ap burvi nebutu tik daudz noslepumu, sakot no likiem un beidzot ar trakam meitenem, Alise butu rapusi no sava cela, lai pagrieztu galvu ?adam virie?u pievilcibas paraugam.

Puscela uz saimniecibas eku darba devejs nolema atcelt visas savas privilegijas ar vienu frazi:

“Alicia, es gribetu, lai tu butu elastigaka attiecibas ar klientiem…” ragana pacela uzaci, kas cuksteja: “Sastiprinies, greciniece, citadi dabusi ar slotu pa pieri.” Bet meitene nedarbojas tik labi ar grimasem. – Vienojamies par sadarbibu. Un lai viens no vina punktiem ir lugums neiebiedet nevienu blondini…

Netitrs smaids bija liels panakums.

– Gregorijs, vai Hloja ir tava ligava?

Kapec ?is jautajums radas pirmais? Vai vini nevareja kaut ka aizklata veida sakt izmekle?anu?

– Ne, – muizas ipa?nieks ?aubigi atzina, jau sajuzdams strihnina smarzu sava rita teja.

– Draudzene? – tagad nacas izlocities ka cirka izpilditajam uz virves duci elkonu virs zemes.

– Ne.

– Klients, pacients?

– Alise, kapec ?ie jautajumi? – Nepietiek ar pa?savaldibu, to ari japrot izmantot, tacu, ka burve pamanija, pacietiba nav virie?a tikums.

"Tad atbildiet uz pedejo," vina pakapas uz priek?u, spitigi pacelot degunu. – Ja vina tev nav neviens, kapec man klusiba paciest vinas apvainojumus?

Smieklu gaismas vairs nedejoja melnajos acu zilites, tur apmetas auksta apdomiba, un, ja ne mirkla episka daba, meitene butu pargajusi no kajas uz pedu un parravusi vizualo pavedienu.

"Tapec, ka jums ir jadzivo un jastrada ?aja pilseta," mieriga balss, atzistot vinas taisnibu. – Neatkartojiet manas kludas, never?iet cilvekus pret jums.

– Citadi ko? – Gordonu gimenes mantiniece izaicino?i sacija.

"Nekas…" vin? paskatijas uz vinu, it ka domadams, ko butu vieglak darit: parliecinat vai noslicinat. – Es tevi neierobezoju: tu vari lamaties, taisit skandalus, metaties ar kajam un mest senus rokrakstus… Bet tikai ar mani…

– Tik parliecinats par sevi? – Alise no?naca, nolieca galvu uz saniem un ari cie?i aplukoja noslik?anas temu. Neviens burvis ?eit nevar but ?ausmas uz nakts sparniem.

"Ja," virietis mierigi atbildeja. Vina balsi nebija ne bravuras, ne narcisma, ne launpratibas. Vin? pazinoja faktu par savu necaurlaidibu.

"Ka jus sakat, burvju kungs," ragana nomurminaja un izdarija tie?i to, ko sanema atlauju: vina uzsita ar kaju uz grants, aizcirta saimniecibas durvis un iemeta darba devejam berni?kigu burvestibu, kas nogriez visu pogas uz drebem. Un kas? Vin? pats to atlava. Un, acimredzot, no nenovertetas laimes vin? uzspraga daudzstavu tirade.

13. nodala

Maja guleja. Taja ieilgu?aja, smagaja miega tiek aizmirsts ilgi slims vecis. Katru vakaru vin? cer doties prom, bet speks, atminas un ilgi barotais, slimais kermenis nelauj. Un vin? nopu?as, metajas un griezas uz robezas starp miegu un realitati, noguris un noguris no dzives. Vinam tas ir gruti, tas ir sapigi. Gaiss reibina ar kumeli?u un opija smarzam. Gulta jau sen mitra, kamins izdzisis un siltumu nenes. Tadejadi biezie paklaji uz gridas, kas nosedz nobruzatos delus, klust piesatinati ar mitrumu.

Un tas bija divaini. Nepareizi.

Jebkura maja ir tas ipa?nieks. Tagad jauns, specigs, pilnigi bez apspie?anas. Un kapec vina dvesele, kas slepjas veca muizas sienas, ir tik nomocita? Kapec ?eit nav suliga speka energijas, pikanta dziviba un speka smarzas? Kas noticis?

Ragana vienmer ieveroja, ka maja izskatas pec burvja. Pat mans tevs visur vareja saskatit cietos apnemibas terauda pavedienus, dzelzs un asinu un ?aujampulvera aromatu. Maja bija monumentala, ar zinamu snobismu un piekap?anos. Vin? visiem stastija, kads cilveks sarga vina sienas. Un ?eit…

Meitene pieskaras mitrajam murim. Vina atvilka roku atpakal, jo steidzigi velejas noslaucit viskozo plevi no plaukstas. Kas notika ar vina ipa?nieku, ka viss kluva piesatinats ar melanholiju un rugtumu? Alise nesaprata, ka tas bija iespejams, ka dienas laika ta bija vienkar?a maja ar krauk?kigiem gridas deliem un rozem vannas, bet nakti ta bija kapenes.

Vina atgruda pecnaves asociacijas un iegaja virtuve, kur zem griestiem lidoja magiskas ugunspukes. Tas viss ir dailliteratura, kur? saka, ka raganas majvieta sakas ar pazistamu (tos aizliedza magiska konvencija par ricibnespejigu radijumu tiesibam), katlu dziru pagatavo?anai vai labu skursteni (starp citu, raganas atteicas no ?i parvieto?anas veida kop? magiskas teleportacijas paradi?anas). Istas burves majas vienmer sakas ar tejas kruzi. Alise jau bija pienemusi, ka paliks ?eit lidz pilnigai teva piedo?anai, kas nenotiks atrak ka pec se?iem mene?iem, tapec vina bija neizpratne par virtuves piederumu izveli. Atvilktne bija neticami daudz trauku. Un mazie porcelana un lielie mala. Alisijas uzmanibu piesaistija du?iga, ne mazak ka litru liela kruze ar no?keltu malu, caurspidiga glazura, zem kuras bija redzams ists peleka mala raksts. Vina paraustija plecus un izvilka to.

Un tad gaiteni atskaneja skali soli. Virtuve ienaca majas saimnieks. Gerbies gultai: mikstas platas bikses un brivs krekls. Uz sliek?na vin? nedaudz samazinaja atrumu, bet tad ieraudzija, ka meitene sez ar teju.

"?i ir mana kruze," aizsmakusi sacija darba devejs.

"Es varu to nopirkt no jums," Alisija igni piedavaja, verodama virieti, kas devas uz tejkannas pusi. Ragana nepamanija nekadu ipa?u naidigumu no burvju makslinieka pec izjoko?anas ar pogam, tapec vina nepulejas izskatities jaukaka, neka bija patiesiba.

"Es varetu vienkar?i pajautat…" vin? ierosinaja un meitene samiedza acis. Un Gregorijs, uzlejis teju un nolicis kruzi galda preteja puse, piegaja pie skapja.

"Mes jau esam noskaidroju?i, ka man ir problemas ar ?o…" vina beidzot izspiedas, saliekot kaklu un tumsa meginot redzet, ko burvis tur caukst. Ja vin? tagad no viena no plauktiem butu izvilcis du?igu nazi, kas paredzeta, lai nogalinatu laundabigo burvi, vina nebutu parsteigta. Bet ta vieta paradijas skarda kaste un virie?a zobos saspiests cepums.

– Kas? – vinas darba devejs gurksteja, apsezoties vinai preti. "Man ir alergija pret ingveru, un Greta vienmer slepj no manis ?is piparkukas."

Alise neticigi paskatijas uz nepietiekami paedu?o alergiju un tad, neko no sevis negaidot, atbalstija elkonus pret galdu, nedaudz piecelas, lai butu tuvak, un gurdeni ieteica:

– Ja velies, es tev uztaisi?u eliksiru… Pret alergijam?

"Es neesmu tik vecs, lai aizmirstu, ka jus specializejaties indes," burvis atbildeja ar smieklu dzirkstelem savas nopietnajas tum?ajas acis.