Glābiet raganu, vai nekromanti šeit ir kautrīgi

Glabiet raganu, vai nekromanti ?eit ir kautrigi
Edgars Auzin?

Ja ragana kaut ko mekle, vina to atradis. Bet Alise nekad nav meklejusi milestibu, viru, patronu… Vina vienmer mekleja nepatik?anas. Nekromanti saka, ka, ja vini kaut ko nevar atrast, vini to izrok no zemes. Gregorijs visu savu muzu izvelejas to aprakt turpat. Vin? butu apglabajis ari ?o nepatikamo raganu, bet ta bija nepatik?ana… Vina lika vinam atkal justies dzivam. Vai ar vinas nepatik?anam, kuru veca muiza kluva arvien vairak un vairak pilna? Jus varat izveleties no uzburtajiem vilkiem, ugunsgrekiem un pludiem. Reiz pat tika redzets demons, tacu neilgi un sadedzis ugunsgreka. Un ari milestibai ?ajas vietas raksturigs mezonigs temperaments. Ja vina nolemj dot priek?roku burvei un nekromantam, vina nevienam neprasa. Vina atnaks, vina vinus atradis. Un nepatik?anas… Nepatik?anas var pagaidit.

Edgars Auzin?

Glabiet raganu, vai nekromanti ?eit ir kautrigi

Prologs

“Alise, pasteidzies,” virietis neveikli pastuma meiteni ar somam uz portalu. Vina ieraka papezus parketa grida, nospodrinaja lidz spidumam, un verakijas lakas skrape?anas skana lika visiem kalpotajiem nodrebet.

– Tet, kapec tada steiga? "Es pat nesagatavojos," neapmierinata brunete ar tadu nepratu trieca smagako somu pret gridu, it ka gribetu izlauzties cauri ozolkoka deliem un izraisit vecajam sulainis infarktu. Savas rokas vina satvera slotas katu, kas bija vinas uzticigais pavadonis visos netirajos trikos. Vina nolasija koku, kas gadu gaita bija nogludinata, piekeras maziem iespiedumiem un izrava tos, ka daudzi to dara ar urbumiem.

"Ja jus visu pilsetu nebutu sasildiju?i, mes butu vareju?i pagaidit," Tadeu?s paskatijas uz savu meitu no galvas lidz kajam. Vin? parmeto?i paskatijas apkart, bet tad atcerejas, ka atgadinat raganai par morales standartiem ir tikpat bezjedzigi, ka ar klostera terpiem piesegt Prieku kvartala meitenu kailos kermenus. Nevilus saka padzilinaties kruncina starp uzacim. – Kapec jaunakais hercoga dels jus neiepriecinaja? Kapec vinam vajadzeja sutit zagas? Tagad tetis skraida pa apkartni un velas tavas asinis un publisku atvaino?anos.

"?is pompozais titars pats to ludza," Alise paraustija plecus tik vienaldzigi, it ka hercogi katru dienu iekarotu vinas aknas. Vinas ari?kiga vienaldziba liecinaja par aizvainojumu. Tas izpaudas saspiestas lupas, nervozo pirkstu nogludinataja apak?mala un glita ?kipsna pie denina, ko meita apzinati lenam aizbaza aiz auss. "Es vinu bridinaju, lai vin? neuzdro?inas man tuvoties." Tacu jau no pa?a sakuma pietrukst apversumu, tapec ik pa laikam nakas vinam atgadinat, ka ragana nav ostas padauza.

Virietis pameta acis pret griestiem. Pec tik daudziem gadiem vin? jau vareja redzet savas smadzenes, tacu vinam ?kita, ka milota mantiniece tas aprijusi ar tejkaroti. Vina meita, visneparspejamaka, laipnaka meitene, reizem kluva demoniski atriebiga. Un katru reizi tas tika izteikts cita trika. Veca sieviete Kli neiztureja raganas skatu un kerca divas dienas. Kurpnieka sieva, godigi sakot, ?kebino?a sieviete, uzdrikstejas nosodit hobijus par gramatam un maksaja ar kikina?anu. Dzirnavnieka dels… Ak ne. ?eit viss ir kartiba, Alise izglaba zenu no zagas. Un vina apbalvoja hercoga delu.

Tadeu?s un Lesi Gordoni bija burvji, un vinu meita piedzima ka ragana. Nav slikti. Pietiekami speciga un nav stulba. Un ta bija vinas raganas butiba, it ka nirgajoties par burvjiem, kas vinu paklupa visur. Kopa ar paku naca stridigs izture?anas. Un virietis patie?am baidijas par savu vienigo bernu, tapec vin? vinu aizsutija. Vina iegus pieredzi, kersies pie lietas un varbut beigs darit stulbibas, ko meitene tik loti gribeja darit.

“Tetis… Nu, beidz,” vina kaprizi saknieba lupas un cirta acis, ko neparprotami mantojusi no vecvecmaminas, kura bija slavenaka manipulatore gimene. – Nu ko tev tas maksa, tikai nonem vinam zagas, iedod kompensaciju un viss nokartosies…

Ja virietis ?aubijas, tad pec kompensacijas vin? saprata, ka rikojas pareizi. Berns nezina naudas vertibu, berns ir kluvis parak rotaligs un nevelas risinat savas problemas. Galu gala tetis ir blakus, vin? samaksas, segs, un vina turpinas darit visadas stulbibas. Nu ne… Tas nederes. Mana milota meita uzleca.

“Alise, beidz cikstet, ieskrien portala,” vin? velreiz pastuma meiteni pret mirgojo?o audeklu durvju forma un pasniedza vinai aploksni. – Iedodiet to savam darba devejam. Tu paris mene?us pasedesi tuksnesi, tad viss aizmirsies un es atgriezi?os pec tevis, bet tagad pasteidzies, portals nav muzigs.

"Tevs, nedari man to," vina neludza, vina bija tik apmulsusi, ka aizmirsa pievienot savai balsij vaimanu. – Man nav piecpadsmit gadu, pat astonpadsmit…

– Pa labi! Divdesmit cetri, jums ir bakalaura grads miksturas, un jus joprojam uzvedaties ka berns.

Alise no?naca un pagriezas, lai skatitos vina ar smaragda acim. Virietis neiztureja un apskava meitu pie sevis un noskupstija vinas cirtaino galvas virsu. Ragana ?naca vel dusmigak. Tad vina atravas. Un vin? joprojam iegruda vinu portala.

Biroja durvis nedaudz paveras. Iek?a klusiem soliem iegaja gai?mataina sieviete ar asaru notraipitam acim. Sandalkoks un vanila izlauzas cauri papira putekliem. Sievas mati bija sapiti divas stingras bizes. Slaida figura ieterpta strikta dumakaina kleita. Uz krutim un plaukstu locitavam karajas no dabigiem akmeniem izgatavotu amuletu pavedieni.

"Tadeu?s," vina bezspecigi iekrita kresla, "vai esat parliecinats, ka mes rikojamies pareizi?" Vini vareja nokluset ?o lietu.

Virietis piecelas no galda un piegaja pie sievas. Vin? parbrauca ar roku par savu trauslo plecu. Vin? pieskaras cirtainai matu ?kipsnai pie sava denina. Es tur kadu laiku staveju. Vin? pagriezas pret baru un ieleja glaze brendiju un ieteica to. Sieviete piekrito?i pamaja ar galvu.

"Lesja, vinai ir japaaug," vin? apsedas uz nakama kresla, "kamer mes turpinasim izskatit visas sudzibas, vina nemaces uznemties atbildibu par savu ricibu." Un ta… Vina aizgaja stradat. Ne uz haremu, ne uz akmenlauztuvem. Vin? sedes un varis dziras un saks vismaz mazliet domat ar savu galvu, nevis novelt atbildibu uz mums.

–Vai esat parliecinats par darba deveju? – blondine konvulsivi norija ugunigo ?kidrumu, gandriz aizelsusies. – Ko darit, ja vin? vinu sapina vai vel launak…

"Vina varetu darit vinam sliktak." ?i ir musu meita. Man butu bail par vinas darba deveja veselibu un sapratu.

– Ko darit, ja vina atkal atradis nepatik?anas?

Virietis pasmaidija un viltigi sacija:

"Ceru, ka ?oreiz vina atradis kaut ko vairak…

1. nodala

Gregorijs paskatijas uz meiteni. Meitene paskatijas uz vinu. Zem vinas skatiena, no zem kuplam skropstam ar smaragda zilitem, man gribejas paklanities un, luncinot dibenu, steig?us izpildit vinas velmes. Tie?i ?is skatiens burvim lika saprast, ka vina priek?a ir ragana.

Kreisa lapstina nodevigi niezeja, jo, domajot par burvem, virie?a atmina uzpeldeja vecvecmaminas Hortenses tels, un ne vairak ka pirms nedelas kads miru?ais radinieks glastija vinu ar vara svecturi, iesitot iek?a. aizmugure. Vin? paraustija plecus, atstumjot atminas par ik ceturk?na sazinu ar spokiem, un tikpat uzmanigi ka govs mati no puka mutes, vin? izvilka aploksni no meitenes pirkstiem.

Akademija studejot atra un noslipeta lasi?anas tehnika, kas lava neiedzilinaties metaforas, bet izolet galveno, mani neiepriecinaja. Virietis velreiz pacela acis uz meiteni. Noteikti ragana. Tikai vini var izradit tik daudz augstpratibas un nicinajuma ar vienu skatienu. Un tikai vinu klatbutne visa pasaule sak dziedat: hiacintes uzziedeja, tulpes ver vala samta cepurites ar tintes melnam pistolem iek?a, pat celmallapa izgaja pa grants taku!

Gregorijs Stenlijs parstaja milet parsteigumus pec tam, kad kluva par atraitni. Vin? atgriezas no dienesta, bet vina sieva ne. Un tas bija vispretigakais, nezeligakais parsteigums no Visuma. Katru reizi, kad vina nekromantiska dvesele paredzeja kartejo liktena paversienu, vinu parnema melanholija un izmisums, un vina prata izlida dusmas un zobi! Vina zobi neticami sapeja, lai gan burvis par tiem nesudzejas. Un tagad, skatoties uz slaido bruneti vinam preti, ar cirtainu matu ?oku, vin? saprata, ka atkal ir iesitis liktenim.

Viri?ka butiba, kas mit katra virieti un nesnauz ari tad, kad to apdzen no aizmugures un ar brugakmeni, ieraugot izskatigo burvi, gaidibas iekliedzas. Virietis, savacis visu savu apdomibu dure, paspieda to pa?u duri par nirga?anos.

Vai meitene bija skaista? Drizak ja neka ne. Sejas smalkos vaibstus papildinaja uzpustas lupas, maigi izliektas uzacis, glits deguns ar tievu galu, vaigu kauli it ka prasmiga telnieka cirsti marmora. Zila satina kleita uzsvera figuras izliekumus un izcilnus. Un visa attela bija jutama zinama nerealitates nots, it ka debesu sieviete butu nolaidusies no debesim, jo vinai bija nogriezti sparni, un vina visus noliecas un apsedas uz slotas!

Draudzigais smaids nestiepas, zoklis savilkas. Meitene, pamanijusi virie?a meginajumus but vairak vai mazak labam saimniekam, pacela uzaci, it ka vilktu elfa loka auklu, un par ?avienu kalpoja izsmejigs smins. Gregorijs noslaucija labo gribu no savas sejas, atstajot aukstumu, kas vinam sagraba zobus. Es velreiz paskatijos uz vestuli…

“…sekojiet lidzi meitenei…”, “…gudra, atriebiga, pratiga…”, “… ja no vinas galvas…”

Nekromants savu talantu del bija atturigs virs, bet tagad vin? gribeja uzliesmot tik daudzstavu tirade pret teva veco draugu, ka tikai dabiska izturiba, ko rudija darbs kapsetas un pec tam ar nogurdino?am zinam par skaitu. no spokiem viena pilsetas kapseta, nelava vinam tik smagi sist ar seju uz leju netirumos. Vinam nevajag ne paligu, ne paligu, ne galvassapes. Bet tu to dabusi! Un neviens tev nejautas. Paturi sava riciba seksuali nobriedu?u meiteni, kas satricinas ne tikai tavu sapratu, bet ari ipa?uma pamatus.

Atmetis nevajadzigu jauk?anu, Stenlijs sarkastiski un neslepdams savu nejauko prieku paveleja:

– Piebuve pa kreisi no majas ir gan darba vieta, gan gulamvieta. Ir tris telpas: viesu uznem?anas zona un divas jusu riciba. Pec ediena ienaciet maja caur melno virtuvi. Darba diena sakas rit astonos no rita,” vin? pagriezas pret majas durvim un aizcirta tas, gandriz aizspiezot raganas degunu. – Es ienistu parsteigumus…

Fraze sastinga tuk?aja zale.

2. nodala

Alise staveja uz sliek?na un spitigi skatijas uz aizvertajam durvim. Vina nesaprata, kas vinu satika, tacu vina skaidri saprata, ka vinai ?is kads nepatik. Nez kapec meitenei ienaca prata, ka, ja virietis butu bijis ists bruninieks, vin? butu nogalinajis princesi un izglabis puki. Tiri no solidaritates. Aiz ieraduma.

Burvnieces nekauniba parnema krustmati Klotildi. Pazistams radinieks vareja notriekt pat jumtu kirzaku, lidojot vinam preti un kliedzot uz plau?am: “Es tevi satriek?u!!!”, tapec, ar ignumu paskatijusies uz savam kuplajam mantam, Alise piegaja pie gludekla- aizseja durvis un ar roktura gredzenu no visa speka atsita durvis. Meitene nesudzejas par dzirdi, apslapetie lasta vardi taja puse kluva par balzamu teja un vina saka amuret ar divkar?u speku. Kad vinas plauksta saka mirdzet un pirkstu locitavas neparprotami liecinaja, ka ir pienacis laiks un gods zinat, ragana sakoda zobus un savaca mantas, lepni ejot pa grants taku uz savu dzivokli.

Vina jutas tik stulbi septinu gadu vecuma, kad vakarinu laika nometa uz kleitas kuku un ravas, lai to paceltu no gridas. Augstakas sabiedribas dama, kas vinus apciemoja, grasijas nogibt, bet aukle slepa savu apmulsumu, ievedot Alisi bernistaba. Tad vina nesaprata, kapec ?ada reakcija sekoja parastai neveiklibai. Velak tika paskaidrots, ka labi audzinatas meitenes nemet edienu un noteikti neskrape kresla kajas uz parketa. Tad vini paskaidroja, un meitene saprata, cik stulba vina izskatas. Tagad nekadu skaidrojumu nav, bet apzina, ka darba deveja iepazi?ana ta nenotiek, runa pati par sevi.

Vina atdzivinaja brunetes telu sava galva. Virietis bija gerbies melnas bikses un tum?i zala kamzoli. No pedejas apak?as iznira neverigi atpogats krekls. Zabaki no labas kvalitates adas, gluzi ka manam tevam. Un nekaunigais puisis izskatas apmeram trisdesmit gadus vecs. Melni, kupli mati bija nogriezti lidz kaklam, nedaudz cirtaini. Neap?aubami aristokratiska seja ir piesatinata ar riebuma grimasem. Sajuta, ka virietim izmisigi sap zobs. Vin? savilkas grimase katru reizi, kad uz vinu paskatijas.

Vin? smarzoja neparasti. Budama indes un pretlidzeklu meistare, meitenei bija fenomenala oza, kas padaritu greizsirdigu dresetako suni. Vina samazinaja atrumu un, aizverusi acis, lenam caur degunu ievilka gaisu: sali, gar?vielas… Vetiveru? Var but. ?aja aromata bija kaut kada citadiba. Vina nevareja atcereties virie?u odekolonu ar ?adam sastavdalam. Un balss izradijas patikama: samtains, biezs baritons, neliels aizsmakums. Tacu vina manieres saskan ar slikti audzinata lauzu telu. Vin? nepasniedza roku, neteica savu vardu, nepalidzeja nest lietas. Starp citu, tie?i vinu del Alise ienema cietoksni kauja. Tante Klu ?o virie?u kategoriju sauca par “suna iek?am”, tas ir, pretigiem lidz zobu grie?anai. Vecaka radinieka viedoklis Alisei vienmer ir bijis butisks. Un tagad, atceroties aizcirtas durvis, meitene velreiz parliecinajas par savas vectantes gudribu un ieskatu.

Paskatijusies apkart, ragana ieraudzija saimniecibas eku. Vina berzeja savu ievainoto roku. Vina nebija zeltita apmetuma un piecmetrigu strautinu cienitaja, tacu kaut kada beigta majas piebuve ari nebija vinas sapnu robeza.

No akmens ?kembam veidotais celin? meginaja sagrozit manas kajas. Meitene ar cirtaino matu mopu vienmer slideja, un vinas papezi smagi ?kira. Saimniecibas ekas durvis nebija aizslegtas. Vina pastuma to ar kaju un iegaja aukstaja kresla.

Vina tris reizes pacirta ar pirkstiem un uzlidoja tris ugunspukes, kas aizlido pat piecus gadus vecam bernam. Vina nometa somas tur, kur staveja, un piegaja pie aizkara. Vina to ar drosmigu parausti?anu atvilka un nosmaka puteklos. Smagais aizkaru audums izradijas nevis dumakaina vina krasa, bet vienkar?i bordo. Vina redzeja ?adus atkritumus vinu maja beninu stava un uztvera to ka veltijumu senam atminam. Bet tie bija benini, un te var teikt, ka ta ir slimo uzgaidama telpa, un divaini, ka ta tiek tureta nobruzata stavokli.

Doma, ka pirms vinas te neviens nav stradajis un nedzivojis, radas pek?ni. Varbut ?i vieta bija speciali kalpotajiem, tad nav brinums, ka putekli vienmeriga slani parklaj visas virsmas. Ipa?i palodze. Vina pieskaras vecajiem, vel joprojam ozolkoka deliem, un paradijas nospiedums. Ka berniba gribeju uzzimet apmierinatu sauli vai ka romantiskaja cetrpadsmit gadu vecuma velejos uzzimet salauztu sirdi. Nevajadzetu liegt sev mazas palaidnibas, tapec pec sekundes kada zobaina saule ar agresivam izspiedu?am acim smineja raganu. Un vina noradija savejo ara pa logu, no kura paveras skats uz pagalmu. Es aizgaju uz atliku?ajiem diviem. No viena paveras skats uz darzu, otra bija blakus durvim, tapec neka interesanta tur nebija. Es dienas gaisma paskatijos pa istabu. Liela registratura. Netalu atrodas kreslu rinda, kas izskatas erti, bet patiesiba ir briesmigi. Aizmugure atradas dokumentu skapji un vairaki gramatu plaukti.

Maniakala velme pieskarties gramatu galapapiriem bija viens no raganas neparvarama eksperimentala rakstura netikumiem. Galu gala gramatas bija paslepts daudz informacijas un gribas visu uzreiz izmeginat, lai ari ka pietruktu zina?anu. Vina klusi, grozidamas no kajas uz pedu, piegaja pie plauktiem un ieelpoja veca papira aromatu. Pat gramatu putekliem ir ipa?a smarza, nemaz nerunajot par tintes smarzu. Vina braukaja ar tievajiem pirkstiem gar mugurinam, iegaumejot provokativakos vardus. Dazi bija loti seni, piemeram, vecas kurtizanes bikses. Dazus rakstiju?i laikabiedri, tacu tie nezaude savu ?armu.