Visas raganas ir kuces vai rektoram vairāk neliet

Galvenaja zale vareja ieklut ne tikai pa ielu, bet ari pa eju pirmaja stava, kur Alai mus veda garam komandierim, kur? uz mums paskatijas ar aizdomigu skatienu.

"Vai vini jus nesodis par pirmas stundas nokave?anu?" – jautaju puisim.

– Ne. Pirma nodarbiba ir pirma,” vin? jautri mums uzsmaidija. "Tu neesi vienigais, kur? nedaudz kavejas." Bet labak vairs nekaveties.

– Kada kursa tu macies? – jautaja Kasandra, ar interesi skatoties uz koridoru, pa kuru gajam.

Pie tas sienam bija piestiprinatas burvju lampas un daudzas gleznas, kas attelo ainavas. Es pamaniju cilveku tikai viena no tiem.

– Tre?aja. Un jus esat ar mums apmaina, vai ne? Otrais vai tre?ais gads? Tikai vini dzivo tava torni.

"Tre?o, mainot," es atbildeju. – Klau, iznak, ka mes macisimies viena grupa?

– Tie?i ta! Lieliski! – puisis priecajas. – Vai jus visi esat uznemti Majsaimniecibas fakultate?

– Ne, tikai es. Stella tika nosutita pie nekromantiem, bet Kasandra tika nosutita uz runu aplikaciju.

– Artifaktoriem? – puisis bija parsteigts. – Tas ir interesanti. Es ari gribeju uz turieni, bet tad pardomaju. Kapec tevi norikoja uz nekrozi? Vini visi ir divaini – rapojo?i! – vin? pagriezas pret musu blondini.

"Es specializejos lastos." Tapec kuratori domaja, ka tur es atkla?u savu potencialu pilnigak,” cienigi atbildeja Stella.

Lai gan es redzeju, cik vina bija sa?utusi un sa?utusi, dzirdot, kur vinu parved.

"Lasti… Nu ja, nu," puisis paskatijas uz vinu kaut ka savadak un steidzas mainit sarunas temu: "Tomer vajadzeja uzvilkt halatus." Jus jau tagad izcelaties vairak neka nepiecie?ams.

"Pfft, raganas neprot but neuzkrito?as," Stella pacela zodu, un es domaju, ka neredzamiba ir tie?i tas, uz ko man jatiecas. "Un man personigi bija iespeja paskatities uz tiem terpiem, ko komandieris mums atstaja…" un vina apklusa, mekledama vardus.

"Tas ir biedejo?i," savus iespaidus izteicu vardos.

"Ja, ja," Kesija mus atbalstija. “?orit caur jumtu mums bija pietiekami daudz negativu iespaidu.

"Ja," Alai saskrapeja savu cirtaino galvu. – Starp citu, esam ieradu?ies. – Turpat ir galvena zale, un ?eit ir tribines ar grafiku.

Pie izejas no gaitena pie sienas tie?am bija lieli stendi, uz kuriem bija uzlimeti dazada izmera un formas papira gabali. Nebija iespejams uzreiz saprast, kas ir kas.

Acis iekrita greizs, it ka nograuzts papirs ar uzrakstu “Nopirk?u ziloni!” Ja man nav visas lietas, es to nem?u pa dalam. Sazinieties ar hosteli 10 beninos.

– Kas tas?

– ?ie pui?i joko. Beninos dzivo nenoteikta dzimuma spoks, kur? vienmer cen?as no kada kaut ko nopirkt. Tas nav agresivs, bet tas ir jautri. “Un, kamer mes sagremojam dzirdeto, vin? noradija ar pirkstu uz blakus eso?o stendu. – ?eit pievienots stundu saraksts, ?eit ievietoti skolotaju un piekriteju pazinojumi.

Stends ar grafiku izradijas viskartigakais, ja ?o pievienoto papiri?u haosu ta vispar varetu nosaukt. Acimredzot nebija vispareja struktureta grafika. Katrs skolotajs rakstija savu, pamatojoties uz brivajam stundam. Vismaz tads iespaids radas.

"Ziemassvetku eglites," es izteicu.

– Aiziet! Normals grafiks. Tu pieradisi. Paskaties, tagad mums ir herbologija ar meistaru van ?u?u, – vin? noradija ar pirkstu uz vienu no papira lapinam. "Vin? nav slikts vecis, vinam loti nepatik kaveties, bet vin? ir kluss, mierigs, pastavigi kaut ko murmina un eksamenu laika nerikojas vardarbigi." Labi, ejam. Mes esam otraja stava. Un ?eit ir tavs grafiks,” vin? noradija uz parejam papira lapam uz meitenem un pavilka mani uz priek?u aiz rokas.

?i pils bija parsteidzo?a ar gaitenu un atzaru skaitu. Es pats noteikti butu apmulsis un butu prasijis daudz laika, lai atrastu isto auditoriju.

Meitenes atcerejos ar lidzjutibu – man bija gids, bet vinam pa?am bus jamekle biroji.

Ieejot auditorija, atradam pilnigi standarta attelu: piekriteji par kaut ko runaja, saspiedu?ies grupas, dazi apsprieda jauno rektoru. Vismaz runataji periodiski dailrunigi pacela rokas un atdarinaja lidojumu. Galu gala puki ir reta rase. Vini saka, ka kaut kas nav kartiba ar vinu vairo?anos, tapec vinu ir loti maz. Es neticu, ka sievietes neveletos audzet tadu skaistu puisi ka rektors, tapec tas noteikti nav nevele?anas jautajums. Lai gan-es-es… ja visiem pukiem ir tads raksturs…

– Uzmanibu ludzu! – Alai skali iesaucas. – Mums ir jauna meitene: ragana Matilda.

Es negaidiju, ka cirtainais virietis nolems mani ?adi iepazistinat ar visiem, un es biju nedaudz samulsis. Vina klusi iedunkaja vinam sanos ar elkoni un no lupu kaktina no?naca:

– Ko tu dari?

– Es esmu priek?nieks. Man ir pienakums jus iepazistinat ar komandu,” Alai pasmineja.

Tikmer vini jau verigi skatijas uz mani.

– Tikai Matilde? – Viena no meitenu trijotnes, neparprotami aristokrate, sezot bliva pui?u loka, ironiski pacela uzaci.

"Matilda van Klifa," es pasmaidiju sava seja.

Tagad ?ai brunmatainajai sievietei ir divas izliektas uzacis:

– Oho. Un kur skatijas tavi vecaki?

– Kads maniem vecakiem ar to sakars?

Es jau sapratu, uz ko vina brauc, un tas mani uzjautrinaja. Nu labi, vecaka paaudze, bet jaunie?u vidu uzskati nebut nav tik ortodoksali. Un nemaz nerunajot par to, ka raganu speks at?kiras no burvju speka, un par to nevar vienkar?i aizmirst, ja to neattistisi, tas tomer atradis izeju, un viss var notikt.

– Nu, protams, vini palaida tevi macities pie raganam! – vina paredzami iesaucas.

– Ko, vai vajadzeja apciemot vilkacus? – uzmetu parsteigtu seju.

"Mums vajadzeja tevi ieslegt majas un apprecet ar pirmo cilveku, kur? tevi panems," draudzeni atbalstija brunete ar nedaudz izspiedu?am acim, kas bija parak pla?i izvietotas. Vina atstaja nepatikamu iespaidu: zivs ir zivs.

"Tas ir divaini, ka topo?a burve man to stasta." Ieverojot ?o logiku, jums ari nevajadzeja attistit davanu, bet gan mierigi appreceties.

Brunete sa?utusi saka elsties pec gaisa, tagad izskatoties pec krasta izmestas zivs.

"At?kiriba no jums, mums preceties nav problema," melanholiski sacija tre?a draudzene, vel viena brunmataina sieviete ar nesamerigi lielu degunu, skatoties uz saviem nagiem.

– Kur? teica, ka man tads uzdevums ir priek?a? – es uzjautrinajos. "Es nesteidzos." Manas prasibas pret nakamo viru ir parak augstas. Ne visi var lidzinaties.

"Sakiet man, ka tikai puki ir jusu cienigi," brunmataina meitene iesmejas.

"Tas ir tas, kuru es neuzskatu par idealu," es paraustiju plecus.

?i trijotne nekada gadijuma nedrikst izradit apmulsumu. Turklat pui?i uzmanigi vero musu stridu.

Pirma diena jauna vieta sakas jautri. Tu neko nevari pateikt.

– Un kuru jaunais lietpratejs uzskata par idealu? – dzirdeju sev aiz muguras pazistamu ironisku balsi un garigi izkritu cauri zemei un uzkaisiju sev uz galvas smiltis.