Šķīrušies ģenerāļa padomniece

Nata?a klusi kikina. Man patiktu vinas dzivesprieciba ari krizes situacijas.

"Klausies, varbut," Nata karsti cukst man ausi. "Jus nenokluvi Ilju?a, jo kads "generalis" jus ari partvera pa celam?

Nata?a jautaja un atkal saka smieties, tik skali. Vini skatas uz mums. Pretigakais ?aja situacija ir tas, ka vinai varetu but taisniba.

Es saviebos, atkal meginot kaut ko atcereties. Ne, es nedomaju, ka biju kopa ar viesnicas darbinieku. Es atceros, ka izskreju no kada cita istabas. Tas nozime, ka vina nevienu nav atvedusi pie sevis, un maz ticams, ka darbinieks butu aizvedis damu uz tuk?u istabu; par to vin?, iespejams, varetu sanemt lidojumu.

Mes ar Nata?u vienojamies, ka ne vina, ne es nevienam nestastisim par viena otra piedzivojumiem, noteikti nebija ar ko lielities. Es pat nevaru lepni pasniegt to savam viram ka nodevibu, jo es isti neatceros, kas patiesiba notika un kas bija manas izteles auglis.

Ierodoties majas, lenam saliku mantas savas vietas un devos uz veikalu, lai iegadatos jaunu telefonu, jo pec veca izzave?anas tas joprojam nedarbojas.

Es nopirku vienkar?ako un letako modeli un atklaju, ka esmu sabojajies. Tas ta, vira alga un ligzdas ola ir izniekota visadam blenam, un lidz algai vel divarpus nedelas un kaut ka vel jasvin Jaunais gads bez santima kabata. Mans virs krapa, man nav naudas, jutu, ka ?is bus skumjakais Jaunais gads.

Ieliku SIM karti jaunaja telefona un uzreiz zvanija. Ak, Kostja. Vai jums tie?am ir garlaicigi? Es nemaz nezvaniju, bet tad pek?ni, it ka gaidiju, kad paradi?os piekluves zona.

– Sveiki…

– Kapec tev tik ilgi bija izslegts telefons?! – virs agresivi, aizskaro?i un nesasveicinoties jauta.

– Vai es vinu pazaudeju?! – Kostja jau kliedz man ausi.

– Vai tu nevari runat klusak? Kapec tu kliedz?! – Es ari pacelu toni.

– Kur. Tu. Pazaudeji vinu?

"Vakar korporativaja ballite."

– Kur?

"Ja es butu zinajis, es to nepazaudetu."

– Tu man zvaniji nakts vidu, bet es biju arpus diapazona, tad sanemu zinu, es tev parzvanu, bet tu jau esi arpus diapazona. Pastasti man, kapec, pie velna, tu klist korporativajos pasakumos?

– Ko, es nevaru, vai ka? Es vienmer gaju pie viniem.

– Korporativa ballite viesnica! – virs atkal kliedz. – Vai tu tur nak?noji?!

– Ko tad?

"Es meginaju tev piezvanit visu nakti tikai minuti pec tam, kad tu zvaniji." Kur var pazaudet telefonu nakts vidu, vai ne?! Un kapec kads puisis ?orit atbildeja uz manu zvanu?! – vina atrava klausuli, lai paglabtu ausis no niknas klieg?anas. Zosada parskrien pa adu. Ka butu, ja telefons butu pie cilveka, pie kura pavadiju nakti? Tad vin? atbildeja uz vira zvanu, nobijas, izmeta telefonu, un tad virietis vinu atrada? Tagad doma par atriebibu nodevibas veida man ?kiet ?ausmiga. Tada sajuta, ka Kostja ir gatava mani nogalinat. Baisi.

– Ka lai es zinu? Laikam atradu. Ko tu atbildeji?

– Lai es vairs nezvanitu uz ?o numuru!

Neskatoties uz situacijas kritiskumu, vina gandriz iesmejas. Varu iedomaties, ka Kostja sajuka prata.

– Varbut tas bija zaglis? Vin? to pateica, tad nobijas, izmeta telefonu, un tad vini to atrada. Vini to man iedeva registratura, vairs nestradaja. Es tikko nopirku jaunu.

– Tatad jus ari izterejat naudu jaunam telefonam? Vai mes, miljonari, perkam jaunu telefonu?! Vajadzeja man rakstit socialajos tiklos datora, mamma butu atnakusi un iedevusi savu veco telefonu. Tas joprojam ir dikstave.

Vina aizvera acis un klusiba skaitija lidz pieciem, dzili elpodama. Kostja vel nezina par kazoku.

– Kapec tu kluse?!

– Kostja, es esmu stresa jusu nodevibas del. Es ne tikai nopirku sev jaunu telefonu (neuztraucieties, tas ir vienkar?akais un letakais modelis), bet ari kazoku. Neuztraucieties ari ar atlaidi.

– Kas?! “Kostja kliedza tik skali, ka tuvuma eso?ie cilveki saka skatities apkart. Ja, es nolemu, ka labak tagad runat par lielo robu budzeta, lai lidz atgriezoties vinam ir laiks morali atdzist un pienemt to.

"Es salstu vecaja dunu jaka, ko valkaju pirms universitates." Cik reizes es jums par to esmu stastijis? Bet tagad ir labi, silti.

– Tu esi kluvis traks, vai ne?! Visus lielakos iepirkumus saskanojam kopa. Ka tagad sagaidisim Jauno gadu? Vai jusu kratuve kaut kas palicis?

"Nekas, un ari atliku?o algu iztereju no kartes, ari stresa mazina?anai, bet, ta ka ta sanaca, lai nenomirtu bada, varat iet svinet kopa ar priek?nieku." Vina dro?i vien tevi pabaros. Nu, paed komandejuma. Lai gan ne, jus klusiet resnaks, jus zaudesit savu formu, jus vairs nebusit tik labs, jusu priek?nieks zaudes interesi un nepaaugstinas jus.

– Vai tu esi galigi no prata?

Kostja atmeta zvanu, kas lika man justies arkartigi atvieglotam.

Lai nu ka, jau ta ne parak labais garastavoklis tika pilniba sabojats. Kostja ieradisies pec nedelas, un vin?, iespejams, saks skandalu. Es biju tik sarugtinats, kad vin? aizbega komandejuma, es iedomajos, ka vin? parnaks majas nosaulots un laimigs, bet tagad domaju, ka butu labak, ja vin? tur paliktu ilgak, es vinu nemaz negribu redzet, tas ir apgrutino?i.

11. nodala

Es neko citu nepirku, man joprojam nebija neka, es gaju gulet izsalcis, lai ietaupitu partiku, un ari tas nepalidzeja manam garastavoklim.

No rita, pabrokastojusi ar kailiem grikiem un mierinajusies, ka uzasina?u figuru, devos uz darbu, un tur, protams, mani uzbruka jautajumi, ka pagaja nakts. Iedomajieties sievie?u vil?anos, kad vinas uzzinaja, ka nav par ko stastit. Sievie?u grupai pielagoju versiju, sakot, ka svinibu laika biju tik nogurusi, ka nevareju tikt pie Iljas. Nestastiet viniem, ka tas, iespejams, ir sasniedzis kadu, bet tas nebija Ilja. Viena lieta – cela atriebiba nodevejam viram ar pieklajigu un daudzsolo?u komandas apstiprinatu vientulo priek?nieku, un cita lieta – nav zinams, ar ko gulet, uzreiz uzliks netikles zimogu, un informacija ari nonaks. Ilja, un vin? apvainosies.

Sarunas un diskusijas par kolegu uzvedibu korporativaja ballite vini kaut ka aizmirsa par darbu, un tad pek?ni atskaneja zvans. Sofija Petrovna atbild uz zvanu, vinas seja klust saspringta, vina dod signalu, lai troksnis butu mazs, zvans ir no centra, un no turienes vini reti zvana dikstave.

Vini kluva klusi.

– Kas? Kam? Uz centru? Priek? kam? Neruna? Nu, vismaz kada iemesla del? Ja, bez instrukcijam darba dienas sakuma vini nezvana priek?niekam pamatota iemesla del. Es vinai pateik?u.

Sofija Petrovna atmeta zvanu un pek?ni paskatijas uz mani drumi, ar lidzjutibu.

– Anija, sagatavojies, tevi steidzami izsauc uz centru.

Man palika auksti pirkstu gali.

– Es?

– Ja.

– Par ko?

– Nezinams. Viniem netika lugts nemt lidzi nekadus dokumentus.

–Kur man jaiet?