Londona. Pilna pilsētas vēsture

No Cheapside, Cornhill un Fleet.

Trok?nainais, stumdo?ais, burzmainais pulis,

Tirdzniecibas un satiksmes troksnis skali,

Mulsina parak apjucis sajutu

Un braukt ar tuksto? atminam.

Valters Macijas. Londonas pilseta

Vilhelms, Normandijas hercoga Roberta II Lieliska dels, pazistams ari ka "Velns" (pec sava rakstura un darbiem), pirms izpelnijas goda iesauku "Iemacitajs", tika devets par Vilhelmu ?Dunduru. Vilhelma mate Herleva bija Roberta konkubine. Roberts vinu neappreceja, bet pirms do?anas svetcelojuma uz svetvietam, no kura, starp citu, vin? neatgriezas, oficiali atzina Vilhelmu par savu likumigo mantinieku.

1042. gada Edvardam, vecakajam Etelreda Nepratiga delam, izdevas atgut Anglijas troni. Edvarda mate Emma bija pa?a Roberta Velna masa. Kad 1013. gada karalis Etelreds meginaja staties preti Svenam Vilkacubardam, vina aizveda Edvardu un vina jaunako brali Alfredu uz Normandiju.

Knuda stavoklis bija diezgan nestabils. Lai gan anglosak?u augstmani vinu oficiali atzina, vin? vareja palauties tikai uz saviem vikingiem. Ja Roberts butu nolemis staties preti Knudam (un ?ada iespeja bija diezgan liela), joprojam nav zinams, vai danim butu izdevies notureties troni. Lai atvairitu normanu draudus, Knuds 1017. gada ?kiras no savas pirmas sievas un apprecejas ar Emmu, kura vinam dzemdeja delu Hardeknudu. ?i lauliba padarija Normandiju ja ne draudzigu, tad vismaz neitralu pret Knudu.

Knudam bija divi deli – Harolds un Svens – no vina pirmas sievas Elfgifas, Nortumbrijas ealdormana meitas. Svens, kur? velak kluva par Norvegijas karali, musu stasta nav iesaistits, mums ir svarigs Harolds, kur? kadu laiku ienema Anglijas troni. Dazi hronisti Elfgifu deve drizak par konkubini, nevis Knuda likumigo sievu. Iespejams, ka tas darits tikai tadel, lai noniecinatu karala Harolda statusu, padarot vinu par uzurpatoru, tacu nevar izslegt, ka Knuds appreceja Elfgifu saskana ar danu paganu parazam.

Knuds, kur? nomira 1035. gada, pasludinaja Hardeknudu par savu mantinieku, tacu teva naves bridi vin? atradas Danija, bet Harolds – Anglija, turklat bija labveligi noskanots anglu muiznieku vidu, kuriem vin? bija uz pusi savejais. Tapec Harolds kluva par karali. 1036. gada Anglija paradijas Etelreda Nepratiga dels Alfreds, tacu pret vinu izturejas loti nezeligi – vinu sagustija un izsita acis, tadejadi atnemot vinam iespeju ienemt troni (saskana ar seno tradiciju akls cilveks nevareja but valdnieks). Driz pec apstulb?anas Alfreds nomira. Tacu vina vecakais bralis Edvards bija ?dzivs un joprojam sedeja Normandija, kas bija loti apdomigi.

1040. gada sakuma Hardeknuds lielas armijas vadiba devas no Danijas uz Angliju. Kar? nenotika, jo karalis Harolds I 1040. gada 17. marta pek?ni nomira. ?adas sakritibas nav nejau?as. Nav skaidrs tikai viens – vai vinu nogalinaja Hardeknuda agenti, vai ari to izdarija vina tuvinieki, veloties izvairities no jauna kara ar vikingiem. Jebkura gadijuma Hardeknuda (Edvarda pusbralis) netrauceti piestaja Veseksa un ienema Anglijas troni.

Hardeknuds ?ausminaja savus padotos ar savu nezelibu un izpostija tos ar augstiem nodokliem. Kad 1041. gada Vusteras iedzivotaju skaits bija lielaks par karala nodoklu iekasetaju skaitu, Hardecknuds gandriz sagrava pilsetu lidz pamatiem. Hardeknudam nebija ne sievas, ne bernu. Taja pa?a 1041. gada vin? uzaicinaja sev labveligo Eduardu uz Angliju un padarija vinu par savu lidzvaldnieku un mantinieku. Un gadu velak Hardeknuds pek?ni nomira mielasta laika (par to var domat jebko, bet koronera zinojums nav musu riciba), un Edvards kluva par Anglijas karali. Danijas valdnieku era Anglijas troni bija beigusies.

Karala Edvardu sauca par "apliecinataju", jo vin? daudz vairak uzmanibas pieversa religiskiem jautajumiem neka valsts parvaldes lietam, un ne velti vina nozimigakais akts bija Vestminsteras abatijas dibina?ana. Karaliska vara Edvarda laika bija ieverojami vajinata. Vin? centas pretoties grafu spiedienam, tacu nespeja tos savaldit. Tomer grafiem neizdevas pilniba paklaut karali, tas bija pussavienojums. Visspecigakais no vietejiem valdniekiem bija Veseksas grafs Godvins, kuram izdevas parliecinat karali apprecet vina meitu. Edvards tie?am apprecejas, tacu ar sievu gulta nedzivoja; legenda vesta, ka ?is dievbijigais karalis lidz muza galam palika jaunavigs.

Godvins nomira 1053. gada. Vina ipa?umus, ka ari karala pirma padomnieka amatu mantoja vina dels Harolds, kur? driz kluva par lidzvaldnieku… Ne – ists valsts valdnieks pie dievbijiga karala, kur? savas dienas pavadija lug?anas un gaveni. Nav brinums, ka 1066. gada janvari pec bezbernu Edvarda naves Vitenagemots par karali ieveleja Haroldu, kur? kluva par Haroldu II.

Tacu ne viss noriteja gludi. Bija ?dazi ipa?i apstakli. Hercoga Vilhelma kapelans Gijoms de Puatje sava traktata "Normandijas hercoga un Anglijas karala Vilhelma darbi" raksta, ka 1051. gada, kad Veseksas Godvins krita negoda un bija spiests doties trimda, Edvards pasludinaja Vilhelmu par savu mantinieku un 1064. gada nosutija pie vina Godvina delu Haroldu, lai vin? ka ietekmigakais Anglijas grafs zveretu uzticibu trona mantiniekam. Pa celam Haroldu sagustija grafs Gijs de Pontje, kura ipa?umi atradas ?La Man?a piekraste pie Sommas upes ietekas. Viljams atpirka Haroldu no gusta, vin? deva uzticibas zverestu un devas uz Angliju.

Man ir gruti noticet ?im stastam. Visticamak, tas tika izdomats, lai attaisnotu Vilhelma pretenzijas uz Anglijas troni. Lai gan, ja vadamies no asinsradniecibas likuma, miru?a karala bralenam ka asinsradiniekam ir lielakas tiesibas uz troni neka karala svainim. Tomer, ka medza teikt senatne: "Tiesibas, kas nav apstiprinatas ar zobenu, nav neviena viltus pensa vertas". Taja pa?a laika anglu hronisti raksta, ka Edvards pirms naves par savu pecteci nosaucis Haroldu, "musu milas sievas brali, dargu musu sirdim".

"Pek?ni starp mums [Normandija] uzzinaja, ka Anglija ir zaudejusi savu karali Eduardu un ka Harolds ir sagrabis vina kroni. Pirms tauta, skumju parnemta, bija atrisinajusi manto?anas jautajumu vele?anas, taja pa?a diena, kad karalis tika apglabats, ?is nezeligais anglosakss, ?is nodevejs, dazu draugu pasludinats, sagraba troni, un Stigands [Kenterberijas arhibiskaps], kuram pavesta anatema bija atnemusi sveto amatu, vinu nepatiesi svaidija. Vilhelms apspriedas ar saviem paligiem un nolema ar ierociem atriebties par vinam nodarito apvainojumu; neskatoties uz dazu pretinieku pretestibu, kuri uzskatija, ka ?ads pasakums ir loti sarezgits un parsniedz Normandijas spekus, vin? nolema ar speku atgut mantojumu, kas vinam bija atnemts." .

1066. gada 28. septembri Vilhelms ar septiniem tuksto?iem karaviru izsedas Anglijas piekraste netalu no Pevensijas ciemata, no kurienes vin? devas uz Hastingu, kur gaidija Haroldu, kur? Anglijas ziemelos cinijas ar norvegiem. 14. oktobri notika slavena Hastingsas kauja, kura normanu karaspeks anglu karaspekam nodarija graujo?u sakavi. Karalis Harolds II mira.

Pec ?is kaujas vienigais preto?anas centrs iebrucejiem bija Londona, kur par jauno karali tika pasludinats Edgars Etelings, Edmunda Dzelzsvilka mazdels. Viljams meginaja ienemt dumpigo pilsetu uzbrukuma, tacu vinam tas neizdevas. Tad normani aplenca Londonu, un Viljams saka sarunas ar Kenterberijas arhibiskapu Stigandu. Stigands, kur? savu karjeru saka ka karala Knuda kapelans, bija ka vejraditajs – vin? labprat griezas tur, kur puta politiskais vej?. No kanonisko baznicas tiesibu viedokla Stiganda arhibiskapa amats tika uzskatits par nelikumigu, jo vin? tika iecelts bez pavesta piekri?anas un nebija sanemis pavesta ordinaciju. Visticamak, tie?i ?o apstakli Vilhelms izmantoja, lai pamudinatu Stigandu paklausit. Pec tam, kad arhibiskaps deva zverestu Vilhelmam, preto?anas normaniem mazinajas. Papildus Stigandam Vilhelma pretenzijas uz Anglijas kroni atzina ari karaliene Edite, Edvarda Uzticetaja atraitne un Harolda II masa.

Edvards Konfesors suta Haroldu uz Normandiju. Gobelens no Beje. XI gadsimts

1066. gada decembri normani ienema Londonu. Viniem palidzeja atbalstitaji no anglu muiznieku vidus, kas atvera galvenos pilsetas vartus. Londonas iedzivotaji varonigi pretojas, bet vai pilsetnieku milicija vareja staties preti kaujas ruditai regularai armijai? Runa bija ne tik daudz par karali Edgaru Etelingu, kur? butiba bija vienaldzigs pret londonie?iem, cik par identitati, ko pilsetnieki bija izveidoju?i pedejo divu gadsimtu laika. Saglabajot saikni ar parejo Angliju, londonie?i uzskatija sevi par briviem un neatkarigiem, un Londona vinu acis bija ?kas vairak par valsts galvaspilsetu un nozimigu tirdzniecibas pilsetu – valsts valsti. "Anglija ir Londona, bet Londona nav Anglija," reiz teica ?literaturzinatnieks Dzordzs Henrijs Luiss, kuram patika eifemizet citus ar neparastiem izteikumiem.

1066. gada 25. decembri Vilhelms tika kronets vel nepabeigtaja Vestminsteras abatija. Krone?ana notika saskana ar anglosak?u ritualiem, tacu tas nepalidzeja jaunajam karalim klut savam anglu vidu. Vin? bija spiests paklauties, un Viljams to loti labi saprata.

Tornis

Lai nostiprinatu savu varu, karalis Viljams visa Anglija uzcela pilis, kas kalpoja ka normanu cietok?ni. Buvnieciba bija verieniga, jo ?im nolukam bija ipa?i svarigs lielums. Milzigo pilu merkis bija iedvest padotajiem bailes un bijibu par karala nesalauzamo karala varu.

Londonas tornis izcelas no citam Normandijas pilim ar savu lielumu, kas nav parsteidzo?i, jo tas bija paredzets karalim. Pils kompleksa nosaukumu ieguva Baltais tornis, kas tika nobaltinats XIII gadsimta pirmaja puse, Henrija III laika, lidz tam tas bija tikai tornis. Jaatzist, ka balina?anas ideja bija brini?kiga – baltais tornis neizskatas tik drums un ?nomaco?s ka pelekais. Patiesiba tas bija nevis tornis, bet gan vesela pils, kura bez karaliskas gimenes, galminiekiem un kalpotajiem vareja izvietot ari lielu garnizonu – dro?iba pirmkart un galvenokart.

Trisdesmit se?us metrus gar?, trisdesmit divus metrus plats un trisdesmit metrus augsts – tadi ir Balta torna izmeri, kas tika buvets divdesmit gadu laika, tacu ar partraukumiem. Tas tika pabeigts lidz 1100. gadam, kad Viljams Iebaiditajs vairs nebija dzivs. Vilhelma jaunakais dels karalis Henrijs I izmantoja torni ne tikai ka karala rezidenci, bet ari ka cietumu, jo taja bija pietiekami daudz vietas.

Pirmais torna gusteknis bija Durhemas biskaps Ranulfs Flambards, kur? bija tuvs Henrija priek?gajeja un brala, karala Vilhelma II, padomnieks. Pec Vilhelma II naves Flambara zvaigzne uzreiz nogrima. Teikt, ka Henrijs I vinu ienida, nozime neko neteikt. Tomer karalis nevelejas sakt savu valdi?anu ar augsta garidznieka navessoda izpildi, tapec tika nolemts Flambaru apglabat dzivu tikko pabeigtaja torni. Tomer biskaps bija riskants cilveks. Vinam 1101. gada 3. februari izdevas aizbegt, nolaizoties pa virvi pa savas kameras logu (kaskadieri kinoteatri ?o triku izpilda rotaligi, bet vidusmera cilvekam ?i ideja ?kiet loti riskanta, viens nepareizs solis – un beglis nokrit). Flambars virvi ieguva no saviem draugiem, kuri "brivibas atslegu" paslepa vina muca. Tadejadi pirmais torna ieslodzitais bija ari pirmais, kas izbega.

Starp ieverojamakajiem torna gustekniem ir Francijas karalis Janis Labais, kas tika sagustits Poitje kauja , un karalis Ricards II , kuram tornis vispirms bija rezidence, bet velak kluva par cietumu.

Princi torni

Cina par varu starp abiem Plantagenetu dinastijas atzariem – Lankasteru un Jorkas dinastiju – ieguva poetisko nosaukumu "Algelu un balto rozu kar?" jeb vienkar?i "rozu kar?", tacu patiesiba nekas poetisks ?ajas asinainajas kildas, kas ilga veselus trisdesmit gadus (no 1455. lidz 1485. gadam), nebija.

1461. gada Anglijas troni sedas Jorkas atzara (Baltas rozes) karalis Edvards IV, kur? ar nelielu partraukumu valdija lidz 1483. gadam. Pec Edvarda naves tronis pargaja vina trispadsmitgadiga dela Edvarda rokas. Kroilendas hronikas otraja turpinajuma teikts, ka neilgi pirms naves Edvards IV iecela savu jaunako brali Ricardu, Glosteras hercogu, par lordu ?protektoru. Karaliskaja Anglija ?lords protektors bija nepilngadiga valdnieka regents, un to nedrikst jaukt ar valsts galvas amatu Anglijas Republika interregnum laika. .

Ricards no Glosteras saka ar sava braladela krone?anas atlik?anu uz pusotru menesi, parcelot to no 1483. gada 4. maija uz 25. juniju. Kamer gaidija krone?anu, Edvards atradas torni, kur 16. junija tika ievietots ari vina desmit gadus vecais jaunakais bralis Ricards.

25. junija Edvarda krone?anas vieta augstmani aicinaja Ricardu ienemt troni ka "vienigo likumigo mantinieku". Ka tas vareja notikt, ja bija divi dzivi miru?a karala deli? Tapat ka vienmer – ar trivialu izkroplojumu palidzibu. Edvarda IV lauliba ar abu princu mati Elizabeti Vudvilu tika pasludinata par speka neeso?u, pamatojoties uz to, ka Edvards iepriek? bija nosledzis laulibas ligumu ar citu sievieti – lediju Eleonoru Talbotu. To atklaja Stillingtonas biskaps, kur? bija liecinieks vinu saderina?anas laika un kur? bija tie?i ieinteresets, lai vina braladels butu arlauliba. Ligums nav lauliba, tapec prince?u arlauliba bija jaapstiprina ar atsevi?ku parlamenta aktu. Tomer Ricards tika kronets ka Ricards III 1483. gada 6. julija, se?us mene?us pirms tam, kad parlaments pienema aktu, ko deveja par Titulus Regius.

Princi Edvards un Ricards kop? 1483. gada julija vairs nav redzeti. Nav ?aubu, ka vini tika slepeni nogalinati. 1647. gada Baltaja torni remontdarbu laika tika atrasti divi mazi cilveku skeleti, kurus uzskatija par princu mirstigajam atliekam un apglabaja Vestminsteras abatija, jo tagad tos uzskatija par likumigiem – pec Ricarda III naves stasts par Edvarda IV laulibas ligumu ar Eleonoru Talbotu tika pasludinats par ?uzurpatora karala izdomajumu. 1933. gada mirstigas atliekas tika atrastas un izpetitas. Tika apstiprinata kaulu vecuma sakritiba, tacu neko vairak noteikt neizdevas. Musu genetiski attistitaja laika zinatnes iespejas lauj izdarit precizakus secinajumus, tacu ?im nolukam ir jasanem atlauja atkartotai mirstigo atlieku ekshumacijai, un tas nav ?tik vienkar?i. Oficiala karala tiesas nostaja ir ?ada – kapec traucet miru?o mieru? DNS? analize var tikai noteikt kaulu identitati, bet ta neatklas svarigako – prince?u naves apstaklus. Par ?o temu ir loti daudz versiju. ?ekspirs sava luga Ricards III sniedz versiju, kas, pateicoties vinam, ir kluvusi visizplatitaka.

"TYRREL. Jems Tyrrel un jusu pazemigais kalps.
KRALIS RIHARDS. Vai tas ir paklavigs?
TYRREL. Mans kungs, jus pieredzesiet.
KRALIS RIHARDS. Vai tu uzdro?inasies nogalinat manu draugu?
TYRREL. Gatavs, mans kungs, bet es gribetu divus ienaidniekus nogalinat.
KRALIS RIHARDS. Nu, labi. Ir divi asins ienaidnieki, miera ienaidnieki un miega traucekli. Es nododu tos tev, Tirrels, to, kas atrodas torni, bastardus.
TYRREL. Tikai laujiet man tiem pieklut, un es atbrivos jus no bailem.
KRALIS RIHARDS. Tavi vardi ir ka muzika! Naciet tuvak. ?eit ir pareja; nac un dod man ausu (cukst vinam uz auss). Nu, ta nu tas ir. Teiksim, ka viss ir izdarits; es tevi mile?u un goda?u.
TYRREL. Tas ir izdarits, mans kungs.
KRALIS RIHARDS. Vai mes, Tirrels, dzirdesim par tevi pirms miega?
TYRREL. Dzirdi, mans Kungs" .

Tomer sers Dzeimss Tirels bija pirmais, kuru par princu slepkavu nosauca Tomass Mors sava gramata "History of King Richard III". ?ekspirs tikai sekoja autoritativam avotam.

1485. gada pec Ricarda III naves Bosvortas kauja, Anglijas troni ienema tals lankastrie?u radinieks Henrijs Tjudors, kur? kluva par karali Henriju VII.

Lidz ar abu prince?u pazu?anu tika partraukta Jorkas Plantagenetu linija Anglijas troni. No formala viedokla raugoties, visi Anglijas un Lielbritanijas karali kop? Ricarda III ir uzurpatori, tacu ?o faktu parasti ignore. "Nav svarigi, kur? sez pavesta troni, svarigi ir tas, ka tronis nav tuk?s," teica kardinals Gvido Bentivoglio d'Aragona . To, kas teikts par pavesta troni, var attiecinat ari uz Anglijas troni.

"Gramata par briesmigo spriedumu"

Saksim ar labo zinu – Londona netika ieklauta Domesday Book, tacu ?i dokumenta nozime Anglijas sabiedribai bija tik liela, ka mums nav tiesibu apiet gramatu klusejot.

Anglu un saksu laikos valdija sabiedriskas attiecibas – zeme piedereja valstij, un lielako iedzivotaju dalu veidoja brivie kopienu ?zemnieki, kurus sauca par "gerliem". Sakotneji grafiem piedereja simt divdesmit akri vai cetrdesmit astoni ar pusi akri. Grafi bija ietekmigakie (un turigakie) kopienas locekli, kuri bija atbildigi karala priek?a par kartibu savas zemes, ka ari par noteiktu skaitu karaviru. Laika gaita daudzi trucigie bankroteja, un vinu zemi parnema bagatie, kas to apsaimniekoja noma. Tadejadi dazi kopienas locekli kluva atkarigi no citiem, tacu vecaja labaja Anglija nepastaveja pilnvertigas feodalas attiecibas, kuras sizerains pie?kira zemi saviem vasaliem ka atlidzibu par militaro dienestu.

Normandie?u iekaro?ana izraisija specigu Anglijas sabiedribas feodalizaciju. Vilhelms konfisceja zemi nelojalajai anglosak?u muizniecibai un sadalija to starp normaniem un lojalajiem grafiem. Vin? pasludinaja sevi par zemes augstako ipa?nieku, kas turpmak tika pie?kirta vina padotajiem apmaina pret dienestu. Taja pa?a laika karalis apdomigi izvairijas pie?kirt zemi veselos masivos, jo tas varetu veicinat separatisma tendences. Atdalities no karalvalsts ir iespejams, ja jusu ipa?umi ir liela vienota teritorija, bet, ja ipa?umi ir sajaukti kopa ka ?kepi uz segas, par separatismu nevar but ne runas.

Pirms laupijumu dali?anas ir nepiecie?ams skaidri zinat to apjomu, ir nepiecie?ams veikt inventarizaciju, un Vilhelma iekarotaja veiktas inventarizacijas – pirmas visparejas zemes skaiti?anas viduslaiku Eiropa, kas tika veikta 1086. gada, – rezultats bija dokuments, ko deve par "Pedeja sprieduma gramatu" . Skaiti?anu veica pec ta sauktajiem "simtiem" – teritorijam, kuru aramzemes platiba kopa bija aptuveni simts haidu. Netika veiktas aptaujas "no galvas uz galvu", ?is modernas tehnologijas paradisies daudz velak. Atbildigas personas – dizciltigie zemes ipa?nieki, tiesu kolegiju locekli, garidznieki, priek?nieki un se?i zemnieki no katras apdzivotas vietas apliecinaja sniegto informaciju, dodot zverestu uz Bibeles. Nebija jegas sagrozit datus, un patiesiba karala komisijas locekli, ja vini to velejas, vareja tos velreiz parbaudit, tapec varam ceret, ka informacija ir ticama.

Tika registreta tada informacija ka muizu ipa?nieku vai nomnieku vardi, aramzemes, ganibu, plavu un mezu platiba, dazadu kategoriju (brivo un brivo) zemnieku skaits, dzirnavu skaits un muizu vertiba. Brivo zemnieku ipa?umu lielumu noteica atsevi?ki. Karalis zinaja, cik vertiga ir konkreta zeme, tapec vinam bija priek?stats par to, kadu armiju vin? var pieprasit no vasala, kur? ?o zemi bija sanemis ka lena.