Pēdas pagātnē

Klims vinai uzsmaidija.

– Esi mierigs. "Es neteik?u," vin? apliecinaja vinai, atvadoties…

Vina sekoja vinam ar savu skatienu. Klima jaka un dzinsi bija tadi pa?i ka daudziem vinu skolas berniem, tacu vina gaitai bija parlieciba, kas lika vinam izcelties no pula. Dusja vinu pat apskauda.

Varbut ari vina kadreiz bus tikpat parliecinata par sevi ka Klims, vina domaja.

"Nu, meitin, ka jums pagaja pirma diena jaunaja skola?" mate, kas gaidija pie ieejas pasta, sveicinaja vinu ar jautajumu.

– Pilnigs dupsis.

Mate, paskatijusies apkart, atri nokapa pa kapnem.

– Kadi izteicieni, Dusja! Nerunajiet to publiski.

"Es vienkar?i nevaru atrast citus vardus, un tuvuma nav neviena."

– Esi pacietiga, meitin, nedaudz, un viss izdosies. Tas bus tikpat labs ka jusu veca skola.

– Nebus. Visi skatas uz mani un jau sauca par Dulsineju.

"Tas ir tapec, ka jus esat jauns un skaists." Turklat Dulcinea ir neaizskaro?s segvards. Ari tavs tevs tevi biezi ta sauca.

– Vai varbut vinu acis es esmu provinciale?

Mate pasmaidija.

– Nu, kads tu esi provincialis. Paskaties uz sevi spoguli. Tu esi gerbies lidz deviniem. Ne visi pilsetas berni ir gerbu?ies ka tu…

– Bet es gerbjos savadak.

– Neviens tev neaizliedz gerbties ka vini.

– Luk, vel viens! ?eit visi valka ?auri dzinsus un platformas zabakus.

– Un?

– Man nepatik ?auri dzinsi, tie ir karsti. Ka meitenes var valkat rupjus apavus? Tas ir kics!

– Tatad, valkajiet visu, ko velaties. Neesiet ka visi citi. Parasto aitu ganampulka ir ari astrahanas jeri,” smejas mate.

Dusja nobolija acis. Sirdi vina atzina, ka matei ir taisniba. Lai ari vina nedzivoja galvaspilseta, pateicoties mammas gaumei un ?u?anas prasmem, vina gerbas ka meitene uz zurnala Burda Fashion vaka.

Un vinai tas patika.

– Un ari, mammu, tur ir loti skal?. ?ie trakie kazahi ka savvalas dzivnieki steidzas pa gaiteniem, kliedzot no sirds.

Mamma pasmaidija.

– Un krievi klusi stav mala? Maz ticams, ka vini ir tik mezonigi ka berni, vardu sakot. Pastasti man, labak, kas bija labs.

"Nu… Es satiku jauku puisi," sacija Dusja, satverot mates roku. – Vinus sauc Klims vai Klimentijs, kaut kas lidzigs…

– Dusja, tu mani biede. Parvacamies uz Alma-Atu, vedu tevi uz vienu no labakajam galvaspilsetas skolam, lai tu varetu iegut zina?anas un pec tam iestaties koledza, un pirmais, ko dari, ir satikt puiku!

"Tu kludies, mammu, es saprotu." Es sezu ar vinu pie viena galda, tapec es vinu satiku…

– Labi, es jokoju. Ejam uz partikas veikalu un pirksim partikas preces, citadi musu ledusskapi ir pakarusies pele.

– Ejam! – Dusja jautra balsi piekrita.

Otra nodala

Iespeja diviem

Pagaja divas nedelas. Vinai par parsteigumu Dusja atcerejas daudzus pui?us un viegli sazinajas ar viniem. Vina jau sakusi pierast pie jaunas skolas. Ar macibam problemu nebija, jo vina vienmer macijas ar “labam” un “izcilam” atzimem.

Vientulibas un zaudejuma sajuta pargaja, un Gaziza un “Red” klatbutne klase, kuru sauca Toliks, nebija tik nomaco?a ka pirmajas tris dienas. Visi Klimas draugi un vinu draudzenes tagad ir kluvu?as par vinas draugiem.

No meitenem Violeta bija vinai vistuvaka, vinas jautri plapaja gandriz katra partraukuma. Pirmo reizi pec aizie?anas no Aktobes Dusja jutas viegli.

Kad vina majas ar apbrinu stastija par saviem jaunajiem skolas draugiem, mamma ar gandarijumu atzimeja, ka labi, ka vinai ir daudz draugu. Vienigi padzivojusi vecmamina, ar ?kieletam acim virs lielajam brillem skatidamas uz savu mazmeitu, atzimeja:

– Draudzenes, mazmeita, biezi vien ir neuzticamas un cen?as puisi atnemt. "Mana garaja muza man bija iespeja to redzet," vecmamina saka stastit. – Mana ciema, kur dzivoju agra berniba, pie vienas vedeklas ieradas savedeji. Meiteni sauca Nata?a, vina bija neparasti skaista: vinai bija skaista seja, labs raksts, bizes zem vidukla…

Sabiedrotaji panema ligavu un devas uz kamanam, un tad, par nelaimi, zirgi negribeja nekur iet: vini celas, sekdami, un atvienoja ratus…

Sabiedrotie un ligavainis nobijas un nolema, ka darijums ar ?o ligavu ir netirs un viniem jadodas majas…

– Kapec tas ir netirs, vecmamin?

– Ja, jo tur bija kaut kada magija un launa acs…

– Kur? vinu samulsinaja?

– Kas zina, mana mila mazmeitin. Ciemata sievietes cuksteja, ka ?i lieta nevareja notikt bez vienas vietejas vecmaminas burvibas, kurai bija tads greks. Domajams, ka iepriek?eja diena pie vinas ieradas jauna sieviete, un ari Natahinas ligavainis bija pret vinu jauks. Vin? solija vinu nemt par sievu, bet vecaki nez kapec pretojas…

– Un tad ?i meitene apprecejas ar citu puisi?

– Ne. Vinai kluva loti slikti, saslima otraja diena, un pec kada laika vina pilniba zaudeja pratu, saka slikti runat, un no vinas mutes nepartraukti pluda siekalas…

"Uh, cik skumj? stasts," sacija Dusja. "Ir labi, ka visam manam meitenem ir pui?i, ar kuriem vinas ir draugi," vina piebilda teiktajam.

– Ja, tas ir… bet ka bus velak, nav zinams…

– Tomer, vecmamin, es nevienam nedo?u Klimu.

Vecmaminas balss sprak?keja no klusiem smiekliem.