Rudmatainās meitenes piedzīvojumi

Bija skaidrs, ka vina ta nebija pirma reize, viss nepiecie?amais tika ieguts atri, gandriz bez skati?anas.

Sadija, ne mirkli neapstajoties, uzvilka man apak?svarkus, sa?noreja korseti un uzmanigi un rupigi uzvilka man kajas tikla zekes – aditas, loti mikstas un patikamas pieskarties.

Pec tam Sadija atvera gerbtuves durvis un paskatijas uz mani:

– Kundze, kadu kleitu tu ?odien vilksi?

– Ludzu, nenogurdiniet mani ar jautajumiem… Izvelieties pats.

Sadija pasmaidija, ielida gerbtuve un driz vien nostajas man preti, rokas turot gai?i zalu kleitu.

– Kas ir tavs milakais?

«Lieliski,» es piekritu. – Tavs milakais deres

Kur? zinaja, ko Agnese mil?

Sadija veikli ievilka mani kleita, kas izradijas patie?am loti pievilciga. Tad Sadija aizpogaja mazas perlamutra pogas, iztaisnoja pienainas mezgines, kas bija pie?utas gar kleitas kakla izgriezumu, un apmierinati pasmaidija:

– Vai mes veidojam matus ka parasti?

Es noputos:

– Noteikti…

Loti atri un rupigi mana cirtas galva tika izkemmeta ar kaula kemmi un piesprausta ar kaula sprauditem.

Sadija atkal pasmaidija un maigi pieskaras manai sejai ar dvesmu. Acimredzot plans pudera slanis bija viss grims, ko ?i dama sev atlava.

Sadija apgriezas uz papeziem, atmeta lielas skaistas kastes vaku un paskatijas uz mani ar jautajumu:

– Kadam rotam dama ?odien dos priek?roku?

«?odien, Sadij, es labpratak atstatu izveli tev,» es atbildeju. «Pec kritiena man loti sap galva, un es nevaru skaidri domat… ?odien visu izlemsim pa?i.»

Izskatijas, ka Sadija nebija pret ?o variantu un, nedaudz padomajusi, no melna samta somas iznema skaistu kaklarotu, kas mirdzeja ar zaliem akmeniem, kas ierameti dzelteniga metala.

Zelts un smaragdi?…

Uzreiz man ausis tika ielikti auskari no tiem pa?iem akmeniem.

Visu darbibu nosledza masiva rokasspradze un gredzeni. Man dekoracijas bija acimredzami par daudz, bet Sadija rikojas tik parliecino?i, ka es to pienemu.

Talak vina pastiepa roku uz plauktu, uz kura staveja pudeles – kristala, caurspidigas, dazas bija kaut kados sarezgitos ramjos ar dekoracijam, dazadiem akmeniem un emaljas ziediem.

Sadie jautaja:

– Ka ar smarzam, kundze?

Es pastiepu roku:

– Ludzu, iedod man vieglakos,

Es patiesi cereju, ka Agneses kundzei nepatik smagas smarzas, jo es tas vienkar?i nevaru ciest.

Sadija pamaja ar galvu un panema tum?i zalo stikla pudeli.

Es rezigneti pamaju ar galvu:

– Tikai piliens. Baidos, ka speciga smaka man tikai stiprinas galvassapes.

Aromats izradijas patie?am maigs, kaut ka gar?augs un svaigs.

Nu, Agnese, tev iet lieliski, ja vien es apstiprinu visu, kas tev patika.

Es piecelos, mana sirds dauzijas, kajas padevas. Pusdienas ar kadu nepazistamu, nesaprotot, ka uzvesties, ko teikt, un turklat es pat nezinu, kur iet!

– Sadi, vai vari mani pavadit, ludzu?..

Vina satvera mani aiz elkona – jasaka, loti uzmanigi – un, acimredzot, veda mani uz edamistabu.

Milas istabenes pavadiba iegaju liela istaba, manuprat, pat zale.

Pa vidu bija liels galds, piekrauts ar traukiem, daziem traukiem un glazem.

Acis viss zibeja, galva griezas, patiesiba man steidzami vajadzeja pievilkties.

Paskatoties apkart, es redzeju, ka edamistaba ir vairaki virie?i.

Vini steidzas mani sveicinat.

Pirmais uzleca jauneklis, kur? pavadija mani ratinos. Vin? bija diezgan izskatigs – gara auguma, skaisti ieveidotiem matiem, sava veida varonmilis, blondine ar zilam acim.

Man likas, ka ?is blondais puisis ipa?i verigi skatijas man acis un saspieda manu roku nedaudz specigak par parejiem.

Ceru, ka ?ai Agnesei ar vinu nebija attiecibas? Ne, ne ?o! Es pat negribu par to domat.

Ari parejie tris kungi pusmuza un diezgan patikama izskata mani sagaidija loti draudzigi.

Es nedaudz atslabu un izelpoju…

Bet tad vin? paradijas durvis…

4 nodala

Tiklidz es ieraudziju ?o virieti, mana galva saka dauzities: «Skrien, bedz, briesmas!»

Virietis bija gerbies viscaur melna – no galvas lidz kajam, pat rokas bija pasleptas planos melnos cimdos. Vienigais, kas izcelas no pilnigi melna attela, bija lielais gredzens, kas tika nesats virs zimoga. Gredzens bija izgatavots no kada nezinama metala, nevis zelta vai sudraba, loti liels, un, kad uz ta krita atspulgi no daudzajam edamistaba aizdegtajam svecem, gredzens mirgoja ar spilgtam gaismam – tas bija gan skaists, gan baismigs. laiks.