Šķīrušies ģenerāļa padomniece

"Es nezinu," es paraustu plecus. – Kopuma es domaju, ka mums, protams, ir ja?kiras, bet ka es varu iedomaties visu ?o procesu… nu, es to nemaz nevaru iedomaties. Mans virs atgriezisies no komandejuma, es ar vinu paruna?u.

Renats neapmierinati pamaja ar galvu.

– Nedelas nogale man likas, ka tu esi apnemigaks.

"Pagaidam es joprojam velos saprast, kapec tas notika." Tas bija loti sarugtinats. Mums viss sakas tik labi, es vinam pilniba noticeju un…

"Mans viedoklis ir tads, ka, iedzilinoties taja, jus tikai vairak sapinasit sevi." Ja vin? to izdarija, tad tas ir vai nu jusu kludainais redzejums par tuvuma eso?as personas telu. Virietis atklajas, izradijas citadaks, vin? tikai izlikas, izlikas, ka ir tas pats, bet tas ir maskejums. Tagad attels ir saplaisajis, un jus vairs nedzivojat kopa ar savu viru, bet gan ar ienaidnieku, kas izliekas par vinu. Vai ir iespejams dzivot plecu pie pleca ar ienaidnieku? Dro?i vien iespejams. Bet kapec? Vai katru reizi gaidat nozveju? Vai tev pa?am sevi nav zel?

Es nesteidzos atbildet, es nervozi saliku rokas un nolaidu skatienu.

– Anija, neskaties uz mani.

Vina negribigi paskatijas uz savu priek?nieku.

– Vai jus saprotat, ka dzivojat kopa ar nodeveju un ienaidnieku?

Vina lenam pamaja.

"Tad es pajauta?u velreiz." Ko jus gatavojaties darit lietas laba? Dzivot ar vinu viena teritorija un noslegt pamieru? Cinities atklati vai vest pagrides karu?

Neskatoties uz visu situacijas rugtumu, generala formulejumi mani uzjautrinaja.

Es izdzeru nezin cik glazes viena raviena un negaiditi atzinu:

"Es gribeju, lai vin? sap tapat ka es, tapec es iesaistijos visa ?aja atriebibas lieta." No rita, labi, pec tam, kad mes kaut ko darijam, bet es neatceros tie?i ko, es nejutu nekadu prieku vai gaviles, it ka pats butu iegrimis dublos. Es vairs nevelos to darit. Man nepatika atriebties, vismaz ne ta, tapec es labak vienkar?i aizie?u, bez kariem. Bet es joprojam zinu, ka sapes, man nav kur iet un nav pie ka iet, bet labak ir ?adi. Es tikai gaidi?u savu algu.

– Es varu palidzet ar…

"Paldies, bet man nekas nav japalidz, es jau esmu jusu lielos parados." Un… ja jus joprojam rekinaties ar kaut kadu intimu turpinajumu, tad ne, tas nenotiks. Ja esat ar to neapmierinats un atnemat iegadatas preces un darba piedavajumu, es saprotu.

Es nogaido?i skatos uz generali. Nu, es neesmu galigi naiva, virietis neteres naudu tikai sievietei, ja vinam nebus savu intere?u.

"Man nav paradums neko lietot," Renats vesi atbildeja. "Jo ipa?i tapec, ka iepriek? noradiju, ka ?aja gadijuma dodu ne velti, bet turpmakajam arkartigi labam darbam," virietis samiedza acis. – Un paklausiba. Es zinu, ka velme pec atriebibas paliek tevi un piekritu, ka sakotneji izveleta metode nebija gluzi pareiza. Tu darisi visu, ko es teik?u.

Oho, generalis runa tada toni, it ka mes tagad nesedetu mana virtuve, bet gan vina kabineta.

"Un pirma lieta, kas jums jadara, ir iesniegt ?kir?anas pieteikumu." Kamer vin? ir komandejuma. Rit mes nedaudz kavesimies darba, jus to darisit un piezvanisit vinam, lai pastastitu par to. Lai vin? tur cep.

– Ko darit, ja tas negatavojas? Ja nu vienigi vin? ir laimigs.

"Vai tad jums joprojam ir ?aubas par aizie?anu?" Vai velaties skatu no arpuses?

– Mm?

– Vin? krapas nevis tapec, ka tu butu kaut ka savadaks un kaut kada veida tu vinam neder. Jus esat par to domaju?i, vai ne? Ne, vin? to darija vienkar?i tapec, ka vareja. Dro?i vien vin? bija pieradis redzet majas sievu un nez kapec saprata, ka ar to var samierinaties. Jus vakar neuzzinajat par nodevibu. Kada bija tava reakcija?

– Man bija laiks pardomam.

– Tatad, uzreiz nesastopoties ar specigu negativu reakciju, vin? saprata, ka var tevi virzit talak, nebaidijas un gaja, kur vajag un ar ko vajag. Divas reizes, Anija, vin? izdarija nepareizas darbibas pret jums un nesanema atbildi. Jus varejat vinam piezvanit un pateikt, ka esat vinu krapis ar visu viesnicu, bet jus to nedarijat.

– Es saprotu tavu domu, bet tikai iesniedz ?kir?anas pieteikumu… meitenes darba ieteica…

– Es neesmu tavas meitenes no darba. Es runaju no virie?a viedokla. Ja tavam viram tas bus vajadzigs, vin? daris visu, lai tu mainitu savas domas, un, ja ne, tad tev joprojam vinam neatliks laika, tev bus daudz darba.

"Un vientuliba," es iesmejos, bet negaiditi man iepatikas doma par ?kir?anas pieteikumu rit, tas bija tas, ko es gribeju, bet maz ticams, ka es pati par to tuvakaja nakotne butu izlemusi.

– Panem kaki.

Fyrkayu.

– Tad labi.

– Ka ar ipa?umu? – Renats atkal uzdod neertu jautajumu. – Kura dzivoklis?

– Virs vinu panema ka hipoteku isi pirms laulibam.

– Vai jus maksajat kopigi?

– ?kiet, ka vin? maksa, bet mes dzivojam galvenokart no manas algas.

– Vai ir iespeja, kur doties?

Ak, ka lietas tiek sagrozitas. Es negativi kratu galvu, patiesiba tas ari bija viens no taviem iemesliem, kadel nesteidzies ar ?kir?anas pieteikumu.

– Ja, tas ir, vina parlieciba, ka nodevibu var piedot, ari balstijas uz materialiem apstakliem. Dzivoklis ir vina, bet principa tad var dabut pusi no naudas, ko ieguldiji hipoteka. Bet ne uzreiz, ja. Mums bus kaut kas jaizdoma par majokli.

Hmm, galu gala kazoku nopirku nelaika. Tagad es varetu iret dzivokli vismaz uz menesi. Tiesa, ta ir nauda, ko mes ar Kostju dalamies. Pietiktu pat ar pusi.

Bet es biju apjucis, domajot par tiem loti materialajiem jautajumiem, es atgriezu savu uzmanibu viesim un vienkar?i izdodas nokert kadu sliktu, nogaidamu Renata skatienu.

– Es gribu gulet, Anh.

Pari manai adai parskreja zosada. ?kiet, ka vina teica Renatam, ka tagad ir pret jebkadam attiecibam, tacu gulta ir tikai viena.

19. nodala

Driz vien es iedevu priek?niecei dvielu komplektu, un vina saka mainit gultas velu, izveloties labako no krajumiem, bet tomer, diemzel, manuprat, nepietiekami laba tadam viesim. Tomer tas nav jauns, tas nav zids, bet tas ir tas, kas tas ir. Kamer es kartoju gultu, Renats ta vieta, lai uzreiz ietu du?a, parsteidzo?i atri sakopa un nomazgaja visus traukus. Un es pat nejautaju. Lai Kostja kadreiz mazga traukus pec sevis? Ne, tas ir zem vina cienas, bet ?eit pats generalis ar to tik atri un veikli tika gala. Varbut tapec, ka vin? ir vecpuisis?

Tas viss, es devos uz du?u.

Vina uzklaja savu gultu uz gridas. Matraca nav, bet vieta paklajs un sega. Es nevaru gulet viena gulta ar gandriz nepazistamu virieti. Jebkura gadijuma gandriz sapratiga stavokli. Asinis, protams, dalu no savak?anas pudeles ?kidruma padara rugtu, bet ne tik daudz.

Vina apsedas sava gulta, atspiedusies uz gultas ar muguru. Es par kaut ko uztraucos. Lai noverstu uzmanibu, vina iesledza televizoru. Es tie?am nespeju noticet, ka tas viss notiek ar mani un dzivokli ir vel viens virietis, pie kura man bus japavada nakts.

Pec briza dzirdu, ka atveras vannas istabas durvis.

– Anya, kapec tu esi uz gridas?